Siltā un sausā laika dēļ ūdens līmenis Kurzemes upēs sācis pazemināties, ledus kūst un lēnām sairst uz vietas, tomēr plaša ledus iešana Latvijas upēs vēl nav sākusies.
Tā kā sniega segas Latvijā vairs nav, arī plaši pali šogad, visticamāk, nav gaidāmi. Latgales un Vidzemes upēs gan līmenis vēl nedaudz aug - par 1-15 centimetriem diennaktī.
Ledus biezums Daugavā no Suražas līdz Polockai ir 22 - 40 centimetri (cm), pie Jēkabpils 39 cm, Ullā 26 cm un Lielupē pie Mežotnes 24 cm.
Tuvākajās dienās Latvijas upēs iespējamas ūdens līmeņa svārstības. Turpināsies pakāpenisks ledus segas sairšanas process. Ledus segā veidosies izskalojumi, caurkusumi, piekrastes vaļumjoslas, straujākajos upju posmos iespējamas lokālas ledus sakustēšanās.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vadošā hidroloģe Līga Klints uzskata, ka ledus iešana varētu notikt tikai straujākajos upju posmos, bet citviet ledus turpinās lēnām kust uz vietas.
„Tuvākajā laikā, saglabājoties šādiem pavasarīgiem laikapstākļiem, ledus biezums turpinās samazināties. Taču tādēļ, ka praktiski nav sniega segas un lieli nokrišņi nav gaidāmi, ledus sakustēšanās un īsta ledus iešana tuvākajās dienās nesāksies. Ledus turpinās kūst uz vietas. Un iespējams straujākajos posmos turpināsies ledus iešana,” skaidro Klints.
Daugavā ledus sega atrodas no augšteces Krievijā līdz pat Pļaviņu ūdenskrātuvei un ledus segas biezums, kas ir mērīts 25. februārī, augštecē, t.i. Baltkrievijas un Krievijas teritorijā, ir 22-40 cm. Latvijā ledus segas biezums Daugavā ir 36-47 cm. Tāpat ledus mērīts Lielupē pie Mežotnes, kur 24.februārī tā biezums bija 24 cm. „Ledus sega vēl ir pietiekami bieza, bet ņemot vērā šos laikapstākļus, tā kļūst trausla, ir ūdens uz ledus un izveidojas vaļumjoslas,” norāda Klints.
