Pēc rudenīgā laika gada sākumā janvāra otrajā dekādē Latvijā strauji un pārliecinoši ienāca ziema. Vēl 11. un 12. janvārī diennakts vidējās gaisa temperatūras bija 5-6 grādus virs normas un termometra stabiņš vietām pakāpās līdz pat +5..+6 grādiem. Turpmāk temperatūra strauji slīdēja lejup un jau 15. janvārī bija grādu zem ilggadīgiem vidējiem rādītājiem. Sākot no 15. janvāra, sals jau visā Latvijas teritorijā valdīja visu diennakti, kļūstot jo dienas jo stiprāks. 19. un 20. janvārī diennakts vidējā gaisa temperatūra jau bija astoņus grādus zem normas, naktī uz 19. janvāri pirmo reizi šoziem minimālā gaisa temperatūra noslīdēja zem -20 grādiem, dekādē zemāko gaisa temperatūru -20,6 grādus sasniedzot Zosēnos. Tādējādi desmit dienu laikā svārstoties visai ievērojamā diapazonā, dekādes vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 2,3 grādus zemāka par normu.
Dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 87 procenti no normas. Gandrīz 90 procenti no visa dekādes nokrišņu daudzuma lietus un slapja sniega veidā izkrita perioda pirmajās divās dienās. Arī 13. janvārī nokrišņi vēl bija visā Latvijā, taču to daudzums jau bija ievērojami mazāks. Temperatūrai pazeminoties, nokrišņi šai dienā bija sniega veidā, visā Latvijā izveidojot nelielu sniega kārtu no pus centimetra līdz sešiem centimetriem, vairāk sniega bija Liepājā - astoņi, bet Rucavā -12 centimetri. Turpmāk, pastiprinoties anticiklona darbībai, debesīs mākoņu bija maz un tikai vietām no tiem izkrita pa kādai sniega pārslai. Tādējādi 13. janvārī izveidojusies sniega sega būtiski netika papildināta, un, sablīvējoties, saglabājās līdz dekādes beigām.
Arī vēja ātrums kopumā Latvijā vislielākais bija dekādes pirmajās dienās, 11. un 12. janvārī teritorijas lielākajā daļā brāzmās sasniedzot 10-15, Rīgas līča dienvidu daļā 16-18 metri sekundē (m/s). Turpmāk teritorijas lielākajā daļā vējš bija rāms, vien Kolkasragam 19. un 20. janvārī pāri gāja stiprāka vēja zona, brāzmās sasniedzot 18-20 m/s.
