Lai arī, piemēram, 2004. gadā 13. maijā vietām krita sniega pārslas, sniega sega toreiz neveidojās. Kur nu vēl tik bieza kā vakar un šodien daudzviet ārpus Rīgas.
Rīgā vēlākā sniega kārta meteoroloģisko novērojumu vēsturē fiksēta 1927. gadā, kad sniegs zemi noklāja baltu 12. maijā. Šoreiz no šī rekorda atpaliekam tikai par divām dienām. Togad daudzviet pamatīgi sniga un avīzes rakstīja, ka Vidzemē sniega kārta sasniedz pusotru pēdu, kas ir gandrīz pusmetrs.
Toreiz Latvija piedzīvoja neparastu stihiju. 1927.gada 10.-12.maijā Latvijā plosījās spēcīga vētra, stipri lija un sniga. Rīgā pērkona lietum sekoja ilgstošs sniegputenis. Daudzviet Vidzemē, tostarp Rīgā, un Zemgalē tika izsisti māju logi, norauti jumti, pārtraukta elektroapgāde, sagāzti aptuveni tūkstoš telefona un telegrāfa stabu, izpostīti augļu dārzi. Pēc sniega vētras daži cilvēki braukuši kamanās un ragavās, Limbažu pusē sniega biezums sasniedzis pusotru pēdu, vēsta tā laika avīzes.
Raksts "Aukstais maijs" 1927. gada 12. maija laikrakstā "Pēdējā brīdī" (periodika.lv)
Pēc tajā laikā darbojošos novērojumu staciju datiem maijs ir bijis arī aukstākais vēsturē. Mēneša vidējā gaisa temperatūra bija tikai +6,3 grādi, lai gan parasti tā ir ap +11 grādiem.
Ja Rīgā esam tuvu rekordam, tad citur Latvijā līdz tam tālu. Cerams, ka šogad neizdosies pārspēt 1953. gadā uzstādīto rekordu, kad Liepājas pusē - Kazdangā izveidojās piecus centimetrus bieza sniega kārta un tas notika 29. maijā.
