Karsti ir visā Eiropā. Pat parasti vēsajā Skandināvijā. Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā termometra stabiņš sasniedzis 34 grādu atzīmi, un šāds rekords tur ir kas unikāls.
Karstuma vilnis, kas sasniedzis Latviju, gan nāk no citas puses. „Tas karstums nāk no Turcijas un Balkāniem un būs jūtamāks,” norāda LTV sinoptiķis Toms Bricis.
Taču cilvēki pārvērtē savas spējas atrasties saulē un katru dienu vismaz pieciem cilvēkiem Latvijā nepieciešama mediķu palīdzība. „Gados vecāki cilvēki nonāk mediķu rokās pēc ilgstošiem lauku darbiem. Pārkarst arī, strādājot dārzā un siltumnīcā. Tikmēr jaunieši bezatbildīgi sauļojas un pat aizmieg saulē,” saka „ātrās palīdzības” pārstāve Ilze Bukša.
Cilvēka ķermenis temperatūru spēj regulēt pats: vienalga, + vai - 30 grādos. Bet fiziska slodze, nepiemērots apģērbs un pārāk maz uzņemts šķidrums šo balansu izjauc. „Ķermeņa temperatūra strauji kāpj un tiek apdraudētas arī iekšējo orgānu grupas – aknas, nieres, smadzenes,” saka Bukša.
Bricis saka, ka brīžiem veldze gan būšot.
Mediķi iesaka glābiņu meklēt telpās, kur ir vēsināts gaiss. Vairīties no tiešiem saules stariem un noteikti dzert šķidrumu. Tikmēr laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs secina, ka šī karstā vasara norāda uz aukstu ziemu. „Viena no būtiskām pazīmēm ir čiekuri egļu galotnēs. Eglēm ir ļoti daudz čiekuru, vismaz pie mums, Austrumu pierobežā. Un tā ir zīme, ka nākošā ziema nebūs silta, maiga un sekla, bez sniega, kāda bija iepriekšējā.
Nākošā ziemā būs gan sniegs un sals. Ņemot vērā šo karstuma vilni, kas tagad ir jūlijā un iestiepsies arī augustā. Tā ir viena no pazīmēm, un arī ticējumi liecina, ka nākošā ziemā, janvāra otrajā pusē un februāra pirmajā pusē jāgaida aukstuma viļņi līdz -30 grādiem un pāri,” paredz Bukšs.
Šajā karstajā laikā mežos ir ļoti augsta ugunsbīstamība. Ilgstošais karstums biedē arī zemniekus. Pagaidām sausums apdraud laukus Ventspils pusē un Allažu apkaimē. Taču, ja karstums pieturēsies ilgi, tas radīs bažas par ražu visā valstī.
