Eksplozīvais ciklons. Ciklons – spridzeklis. Šādi apzīmējumi lasāmi ziņās, kas pienāk no sniega vētras un barga sala pārņemtajiem ASV štatiem. Šis ir viens no lielākajiem un plašākajiem aukstuma viļņiem pēdējās desmitgadēs, kas skāris ASV teritoriju.
"Arī Latvijā sinoptiķi mēdz saukt par eksplozīvu cikloģenēzi, kuras rezultātā rodas šāds spēcīgs ciklons. Tādi dažkārt izveidojas arī Eiropā. Īpaši raksturīgi rudeņos un ziemās," stāsta Bricis.
Viņš norāda, ka Ziemassvētku aukstuma rekordi lielākajā daļā ASV tomēr nav pārsniegti. Arī iepriekš bijuši šādi aukstuma viļņi ar lielu sniega daudzumu. Tie gan kļūst retāki un vājāki. Līdz ar to cilvēki ir atradinājušies no šādiem apstākļiem. Tas izraisīja cilvēku bojāeju un katastrofas. Bet kā izveidojas šāda ziemas vētra?
"Brīdī, kad aukstās gaisa masas sāk noplūdi uz dienvidiem, rodas ļoti liels kontrasts. Gaisa temperatūra ASV un Kanādā noslīd krietni zem nulles. Bet virs Atlantijas okeāna joprojām bija ļoti silts. Tad sākas ļoti strauja gaisa masu apmaiņa, un atmosfēras spiediens šajā maiņas zonā strauji pazeminās. Un tur arī ir eksplozīvā cikloģenēze. Kad spiediens ļoti strauji krīt, veidojas ļoti stipri vēji, vētras un viss sekojošais. Stipri nokrišņi, šajā gadījumā bija spēcīgi sniegputeņi," stāsta Bricis.
Viens no stihijas visspēcīgāk skartajiem reģioniem bija Bufalo pilsētas apkārtne. Tur apstākļus ietekmēja process, līdzīgu kādam varam novērot arī Latvijā.
"Latvijā mēs to saucam par līča efekta sniegu, bet tur tas ir ezera efekta sniegs. Viens no pieciem lielajiem ezeriem – Ēri ezers – ja tas nav aizsalis un nāk šāds liels aukstums pāri ezeram, tas ražo pamatīgus sniega mākoņus. Un tie diezgan šaurā joslā, bet ilgstoši turpina virzīties, skarot relatīvi nelielu reģionu. Bufalo ir pilsēta, kur arī citās ziemās ir vairāk sniega šī procesa dēļ," skaidro Bricis.
"Latvijā to savukārt var saistīt ar klimata pārmaiņām. Ja ziemas sākums ir silts, ūdens saglabājas silts ilgi līdz brīdim, kad ļoti strauji iestājas aukstums.
Kontrasts starp siltu ūdeni un auksto gaisu ir pietiekami liels, un tad stipra snigšana ir iespējama biežāk. Kā tas notiek arī pie mums, kad Rīgas līcis nav aizsalis," norāda Bricis.
Amerikā šie procesi ir dinamiskāki nekā Eiropā, kur Skandināvijas kalni nobremzē aukstuma ieplūšanu. Līdz ar to temperatūras kritums nav tik straujš un nav tik ilgstošs sals.
Līdzīgu situāciju decembra sākumā piedzīvoja arī Kuldīgas, Ventspils un Talsu novada iedzīvotāji, pēkšņi pamostoties pusmetru dziļā sniegā.
Ar klimata pārmaiņām sniega vētru ASV īsti nevarot saistīt.
Atšķirībā no tā, kas Jaungadā un janvāra sākumā sagaidāms Eiropā, kad arī pie mums tiks pārspēti siltuma rekordi. Arī Amerikā, kur šodien valda sals, tostarp Ņujorkā, kur uzsniga daudz sniega, temperatūra sasniegs pat +15 grādus.
