Spēcīgs vējš no krasta puses aizpūš no piekrastes sasilušos ūdens virsējos slāņus un tā vietā piekrastē paceļas auksts ūdens no dziļākajiem slāņiem. Šo procesu sauc par apvelingu.
Kad Latvijā pūš dienvidrietumu, rietumu vēji, tad apvelinga dēļ auksts ūdens ir Rīgas līča piekrastē Kurzemē, savukārt Baltijas jūras piekrastē Kurzemē (posmā no Lietuvas robežas līdz Mazirbei) un Vidzemes piekrastē (no Rīgas līdz Ainažiem) ūdens ir silts, un šajos krastos, kur vējš pūš no ūdens puses un siltais ūdens tiek sadzīts piekrastē, procesu sauc par daunvelingu.
Turpretī, ja vējš pūš no austrumiem vai dienvidaustrumiem, tad auksts ūdens parādās Vidzemes piekrastē un Baltijas jūras piekrastē Kurzemē, savukārt Rīgas līča piekrastē Kurzemē ūdens ir krietni siltāks.
Ja Latvijā vairākas dienas valda dienvidaustrumu, austrumu vējš, parasti pie mums ieplūst karstas gaisa masas, tādēļ bieži vasaras karstākajās dienās ledaini auksts ūdens pārsteidz tos, kuri devušies atpūsties uz Rīgas vai citām Vidzemes pludmalēm.
Ūdens temperatūra apvelinga dēļ var pazemināties par 10-15 grādiem dažu stundu laikā. Piemēram, pērn 14. jūlijā ūdens temperatūra Mērsraga piekrastē no +20 grādiem strauji pazeminājās līdz +8 grādiem.
Ir bijuši gadījumi, kad ūdens temperatūra svelmīgā vasaras dienā Vidzemes piekrastē ir tikai +2..+4 grādi.
Kolkā kopš pirmdienas vakara ūdens temperatūra pazeminājusies par 10 grādiem - no +19 līdz +9, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.
Grafiks: Ūdens temperatūras svārstības Kolkas piekrastē aizvadītā mēneša laikā (LVĢMC/meteo.lv)
Saskaņā ar LVĢMC apkopoto statistiku apvelings visbiežāk notiek laika posmā no maija līdz jūlijam un vidēji ilgst divas līdz trīs dienas. Ūdens temperatūra apvelinga laikā parasti pazeminās par sešiem grādiem, bet dažos gadījumos var pazemināties arī krietni vairāk. Vasaras beigās, kar Rīgas līcī un Baltijas jūrā sasilušā ūdens slānis ir biezāks nekā vasaras sākumā, lai notiktu apvelings, nepieciešams vairākas dienas noturīgs un spēcīgs krasta vējš.
