Abās vietās tas ir rekords - visagrāk novērotais sniegs, kopš veic meteoroloģiskos novērojumus.
Pirmais sniegs Latvijā septembrī ir ļoti reta parādība. Visagrāk pirmais sniegs ir bijis Ainažos, kur 1969. gada 19. septembrī tika reģistrēts slapja sniega pārslas. Savukārt agrākā sniega kārta 1973. gada 23. septembrī izveidojās Rēzeknē, kur uzsniga trīs centimetri sniega. 1986. gada 26. septembrī īslaicīga snigšana bija vērojama daudzviet Latvijā, tai skaitā arī Rīgā, dažviet Latvijā sniga vēl arī nākamajā dienā, kā arī 29. septembrī. Ievērojama sniega sega 1966. gada 28. septembra rītā bija izveidojusies Alūksnē - tās biezums sasniedza piecus centimetrus.
Pēdējos gados agrākais sniegs bijis 2013. gada 26. septembrī, kad Rēzeknes novada Griškānos tika novēroti sniega graudi, un tā paša gada 30. septembrī, kad Lielpeču novērojumu stacijā Ogres novadā sniga slapjš sniegs.
Septembrī vismaz reizi pirmais sniegs ir reģistrēts gandrīz visās novērojumu stacijās, vienīgi Liepājā un Mērsragā agrākais pirmais sniegs ir bijis oktobra sākumā.
Oktobra pirmajā pusē jau visos Latvijas reģionos var novērot arī pirmās sniega segas izveidošanos. Parasti oktobrī tā ir īslaicīga – no atsevišķām dienām līdz pāris nedēļām, taču sniega segas biezums atsevišķās dienās un vietās var sasniegt 20-30 un pat vairāk centimetrus. Ļoti spēcīga snigšana vietām Vidzemē bija 2012. gada 25.-27. oktobrī, kad sniega segas biezums Cēsīs sasniedza 35 centimetrus. 2003. gada 27. oktobra rītā Rīgu klāja līdz pat 39 centimetriem dziļš sniegs, kas uzsniga vienas nakts laikā. Atsevišķos aukstos rudeņos oktobra beigās Latvijas austrumu daļā var izveidoties pat noturīga sniega sega, tā notika 1992. gada 23. oktobrī Alūksnes un Rēzeknes novadā.
Uzziņai!
Sniega graudi - nokrišņi necaurspīdīgu, matētu graudu veidā, parasti 2 – 5 milimetru diametrā. Var viegli saspiest ar pirkstiem. Parasti novērojami, kad temperatūra tuvu nullei.
Ledus graudi - nokrišņi caurspīdīgu ledus lodīšu veidā, ar necaurspīdīgu centru, diametrs parasti līdz 3 milimetri. Lodītes cietas, nevar sadrupināt ar pirkstiem. Nokrītot uz cietas virsmas, tās atlec. Tiek novēroti parasti pavasarī un rudenī, bieži kopā ar lietu.
Krusa - nokrišņi dažādas formas ledus gabaliņu veidā. Krusas grauda centrs ir necaurspīdīgs, ārējā virsma caurspīdīga, var sastāvēt no vairākiem caurspīdīgiem un necaurspīdīgiem slāņiem. Parasti izmēri ir līdz 5 milimetriem, bet dažkārt var būt lielāki, pat līdz vairākiem centimetriem. Krusa biežāk novērojama siltajā gada daļā reizē ar pērkona negaisu un arī ar lietu.
