Laika posmā no 7. maija līdz 6. augustam Ziemeļu puslode saņem lielāko Saules enerģijas daudzumu gada laikā un šie trīs mēneši tiek saukti par solāro vasaru.
Gadalaikus iedala pēc dažādiem faktoriem. Visplašāk pazīstamākais ir gadalaiku astronomiskais iedalījums. Astronomiskā vasara šogad beigsies 23. septembrī, kad iestāsies rudens, savukārt 21. decembra rītā sāksies astronomiskā ziema.
Vēl izdala meteoroloģiskos un klimatiskos gadalaikus.
Piemēram, meteoroloģiskā vasara beidzas, kad vidējā diennakts temperatūra stabili pazeminās zem +15 grādu atzīmes, un tuvāko divu nedēļu laikā tas diez vai notiks. Savukārt klimatoloģiskās vasaras beigas ir datums, kad pēdējo 30 gadu laikā vidējā gaisa temperatūra pazeminās zem +15 grādiem. Klimatoloģiskā vasara īsi pirms 20. augusta beidzas Vidzemes augstienē, savukārt visilgāk vasara turpinās jūras piekrastē Kurzemē - līdz septembra sākumam. Klimatiskās vasaras beigas gan neko tieši nenorāda par katra konkrēta gada laika apstākļiem.
Vēl ir arī fenoloģiskie gadalaiki, kuru robežas nosaka pēc norisēm dabā - augu attīstības, gājputnu atlidošanas un aizlidošanas, un tāpat visiem labi zināmie kalendārie gadalaiki - vasara no 1. jūnija līdz 31. augustam.
