Līdz šim divi siltākie maija mēneši bijuši 1993. un 1963. gadā, kad vidējā mēneša temperatūra bija no +11 grādiem valsts rietumos līdz +16 grādiem austrumos.
Šogad no 1. līdz 20 maijam vidējā gaisa temperatūra Rīgā ir +15,1 grāds, Daugavpilī +16 grādi, Alūksnē +14,9 grādi, bet vēsākajās vietās Kurzemes piekrastē - Liepājā +12,5 un Kolkā +9,9 grādi.
Prognozes liecina, ka arī turpmāk maijā valdīs silts laiks, bet tik augsta gaisa temperatūra kā aizvadītajā karstuma vilnī gan tomēr maz iespējama. Savukārt salnas šajā maijā daudzviet vairs nav gaidāmas. Pašreizējās prognozes pieļauj, ka salnu maijā varētu nebūt nekur Latvijā, tomēr ilggadīgie novērojumi liecina, ka salnas Latvijā iespējamas līdz pat jūlija sākumam.
Maija vidus - laika posms no 11. līdz 20. maijam - ir bijis ceturtais siltākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Valstī kopumā vidējā gaisa temperatūra bijusi 15,8 grādi, kas ir 5,1 grādu virs normas, tā ir bijusi ceturtā siltākā. Vissiltākā šī dekāde bija Latvijas austrumu daļas iekšzemes rajonos, kur ilggadīgā vidējā gaisa temperatūras norma tika pārsniegta par sešiem grādiem. Ilggadīgie novērojumi liecina, ka visā Latvijā vissiltākā maija otrā dekāde ir bijusi 1975. gadā – tās vidējā gaisa temperatūra bija +17,5 grādi.
16.-19. maijā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 6-10 grādus virs normas. 17. - 19. maijs pēc vidējās gaisa temperatūras bija siltākie atbilstošie maija datumi Latvijas gaisa temperatūras novērojumu vēsturē. Dienā gaiss sakarsa līdz +25...+29, vietām arī līdz +30 grādiem. Laikā no 17. līdz 20. maijam katru dienu tika uzstādīti jauni konkrētās dienas konkrētajā vietā maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Arī dekādes nokrišņu daudzums Latvijā bija krasi mainīgs – no tikai 12 procentiem Ventspilī līdz vairāk nekā mēneša normai atsevišķās vietās, ko skāra spēcīgi negaisi. Vislielākais nokrišņu daudzums kopumā un vislielākie nokrišņu daudzuma teritoriālie kontrasti bija karstajā laika periodā. 18. maijā lokāli intensīvas lietusgāzes bija Kurzemes pusē: Ventspils novada Vičakos piecu stundu laikā nolija 4,2 dekādes normām līdzvērtīgs nokrišņu daudzums, bet ap 30 kilometru attālajā Ventspilī visas diennakts nokrišņu daudzums bija tikai 0,4 milimetri. Šajā dienā daudz lija arī Kuldīgā, Rucavā un Saldū. 19. un 20. maijā lokāli stipras lietusgāzes bija Latvijas austrumu daļā. 20. maijā četru stundu laikā Ainažos nolija 4,3 dekādes normām līdzvērtīgs nokrišņu daudzums, bet netālajā Salacgrīvā visas diennakts nokrišņu daudzums bija tikai 2,2 milimetri.
Pērkona negaisa laikā lokāli stiprs bija arī vējš, brāzmās maksimālo ātrumu – 23-24 metrus sekundē – sasniedzot 13. maijā Rēzeknē un 18. maijā Rīgā. Vietām zemi sasniedza arī krusas graudi.
Ilggadīgie novērojumi rāda, ka maija vidējā gaisa temperatūra parasti ir ir no +8,4 grādiem Kolkasragā līdz +12 grādiem Daugavpils apkaimē.
Aukstākais laiks maijā bijis 1927. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra visā Latvijā nebija augstāka par +6..+7 grādiem.
Maijā kopumā saule spīd 28-29 dienas. Dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 9-10 stundas.
