Šī gada marts - otrais saulainākais Latvijas vēsturē

Šī gada marts bijis otrs saulainākais kalendārā pavasara pirmais mēnesis, kopš Latvijā veic meteoroloģiskos novērojumus, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Anticiklona ietekmē marts bija saulains. Ilggadīgie Saules spīdēšanas ilguma martā dati liecina, ka Dobelē, Rīgā un Zosēnos 2013. gada marts ir bijis vissaulainākais, bet kopumā Valstī šī gada marts ir bijis otrais saulainākais.

Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā -5,5 grādi, kas ir 4,2 grādus zem ilggadīgās vidējās normas, šī gada marts ir astotais aukstākais marta mēnesis kopš veic meteo novērojumus un aukstākais marts kopš 1987. gada. Visaukstākais marts Latvijas gaisa temperatūras novērojumu vēsturē ir bijis 1942. gadā, tā vidējā gaisa temperatūra bija -9,8 grādi, savukārt siltākais – 2007. gadā ar vidējo gaisa temperatūru bija +4,4 grādi.

2013. gada martā, pēc svārstībām ap normu mēneša sākumā, diennakts vidējā gaisa temperatūra bija stabili zem normas no 8. marta līdz pat mēneša beigām. Vienpadsmit diennaktīs temperatūras stabiņš noslīdēja zem -20 grādiem, kas arī nav bijis kopš 1987. gada. Mēnesī viszemākā gaisa temperatūra-  -26,2 grādi fiksēta Vidzemes augstienē – Zosēnos, bet visaugstākā- +8,7...+8,8 grādi – Jelgavā un Rīgā.

Kolkā, Stendē, Mērsragā un Ainažos 2013. gada marts bija visaukstākais 2012.-2013. gadu ziemas mēnesis, citviet visaukstākais bija janvāris.

Nokrišņu šajā martā bija maz. Vidējais nokrišņu daudzumu kopumā Latvijā 11 milimetri (mm), kas ir 33% no ilggadīgās normas. Līdz ar to šis bija sestais sausākais marts. Vismazāk nokrišņu martā ir bijis aukstajā 1942. gadā – tikai 5 mm, bet visvairāk (68 mm) - 1994. un 2008. gadu marta mēnešos.

Mēneša gaitā sniega sega noturīgi klāja lielāko Latvijas daļu, izņemot pašu Baltijas jūras piekrasti, kur sniegs nokusa februāra beigās. Austrumlatvijas augstieņu rajonos sniega segas biezums līdz pat 2,5 reizēm pārsniedza normu, atsevišķās dienās sasniedzot 50-60 centimetrus. Lielāks par normu bija sniega segas biezums arī Latvijas vidusdaļā un Kurzemes augstienē.

Lai gan mēneša vidējais vēja ātrums bija 2,8 metri sekundē (m/s), kas krietni zem normas, 3. martā šoziem pirmoreiz pa īstam atdzīvojās vēja brāzmas, daudzviet sagriežot sniegu baltā putenī. Rietumu un centrālajos rajonos tās sasniedza 18-24 m/s, bet Ventspilī brāzmām bija ļoti stipras vētras spēks (29 m/s).

Šogad martā nekur Latvijā vidējā gaisa temperatūra stabili nepaaugstinājās virs nulles - meteoroloģiskais pavasaris neiestājās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt