Par to liecina jaunākie pētījuma rezultāti, kas veikti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projekta ietvaros.
Viens no nākotnes scenārijiem paredz arī to, ka Latvijā varētu vairs nebūt pastāvīgu sala dienu, atklāj Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.
„Respektīvi, ziema varētu pavisam atkāpties. Tāpat klimata scenāriji paredz, ka Latvijā turpinās palielināties nokrišņu daudzums, turklāt ļoti ievērojami. Varētu būt biežāki gadījumi, kad ļoti īsā laikā nolīs liels lietus daudzums, tādējādi radot kaut kādus lokālus plūdus un applūšanas,” klāsta Prūse.
“No pozitīvā varbūt skatoties, ir arī izsecināts, ka Latvijā līdz 2100. gadam varētu paaugstināties augšanas sezonas ilgums par vidēji vienu līdz diviem mēnešiem.
Tas ir diezgan ievērojami. Tur atkal ir jāskatās, kā mēs to varam izmantot no lauksaimniecības puses. (..)
Esam veikuši arī risku novērtējumu sešās nozarēs un identificējuši diezgan daudzus būtiskus riskus.
Piemēram, saslimšanas ar akūtām zarnu infekcijas slimībām risks, ūdenstilpņu eitrofikācijas riska palielināšanās, plūdu risks jūras piekrastē vētru uzplūdu gadījumā. Tāpat arī varētu būt runa par pastiprinātu infrastruktūru bojājumu risku, par zemes sasaluma trūkumu, kas apgrūtina mežizstrādi,” iespējamās problēmas uzskaita Prūse.
Piektdien, 31.martā, vairāku pētījumu rezultātus prezentēs konferencē, kas veltīta Latvijas gatavībai klimata pārmaiņu izaicinājumiem. Galvenais izaicinājums ir mēģināt ierobežot klimata pārmaiņas, gūstot maksimālu labumu Latvijai. Jāmēģina iespējami mazināt negatīvās ietekmes un izmantot klimata pārmaiņu sniegtās iespējas.
