Visticamāk, stabilākas tendences un uzticamākas prognozes parādīsies šīs nedēļas beigās.
Tomēr vēsturiski, līdzīgi kā gandrīz jebkurā gada dienā Latvijā, iespējami ļoti atšķirīgi laika apstākļi. Temperatūras ziņā Līgo un Jāņu dienā amplitūda ir no salnām līdz +30 grādu svelmei.
Visaukstākais Līgo vakars bija 1994.gadā, kad gaisa temperatūra deviņos vakarā valsts austrumos, līstot lietum, bija +7..+9 grādi, pārējā valstī +9..+12 grādu, turklāt pūta spēcīgs rietumu vējš - brāzmās līdz 17-23 metriem sekundē. Togad arī Jāņu diena bija ļoti auksta - dienas vidū Kurzemē un Zemgalē tikai +9..+11 grādu. Arī 1998.gadā Līgo vakars bija slapjš un auksts, gaisa temperatūra bija +9..+12 grādu.
Aukstākā Jāņu nakts bija 1992.gadā, kad, saulei lecot, termometri rādīja tikai +1..+8 grādus, zāles virskārtā bija salnas. Savukārt 1914. un 1935.gada svētki bija silti un sausi - pat rīta agrumā gaisa temperatūra nekur nenoslīdēja zemāk par +16..+17 grādiem.
Viskarstākie svētki bija 1964.gadā Daugavpilī, kur tika fiksēti +31,8 grādi, arī 2000.gada 23.jūnijā maksimālā gaisa temperatūra Daugavpilī pārsniedza +30 grādu atzīmi, bet 2006.gada Līgo dienā Latgalē gaisa temperatūra pirms lietus pakāpās līdz +28..+29 grādiem.
