Iepriekšējās dienās vidējā temperatūra lielākajā daļā Latvijas bijusi +10..+12 grādu robežās, bet turpmāk kļūs siltāks.
Līdz trešdienai gaisa temperatūra pēcpusdienās būs lielākoties +19..+24 grādi, vietām piekrastē vēsāks, bet naktīs gaiss atdzisīs līdz +2..+9 grādiem, turklāt otrdienas agrā rītā vēl vietām zāles augstumā iespējama neliela salna.
Nedēļas otrajā pusē mūsu reģionā ieplūdīs mazliet mitrāks gaiss, tādēļ pēcpusdienās vietām var veidoties lielāki gubu mākoņi, kas šur tur nesīs īslaicīgas pērkona lietusgāzes. Trešdien tādas iespējamas pārsvarā Latgalē un Zemgalē, bet pēc tam Zemgalē un Kurzemē.
Gaisa temperatūra turpinās paaugstināties, dienās sasniedzot +21..+26 grādus, vietām piekrastē vēsāks, bet naktīs nebūs aukstāks par +7..+13 grādiem.
Parasti meteoroloģiskā vasara Latvijā visātrāk pienāk Latgalē, kur tā sākas jūnija pirmajās desmit dienās, bet Kurzemes piekrastē vasara iestājas tikai jūlija sākumā.
Visagrākā līdz šim zināmā vasara bija 2013. gadā, kad vidēji valstī tā sākās 16. maijā, bet daudzviet Latvijā vidējā diennakts temperatūra virs +15 grādiem paaugstinājās jau 7.-9. maijā.
Augusta otrās dekādes beigās pirmās no vasaras atvadās Vidzemes un Alūksnes augstienes, bet visilgāk - līdz pat septembra pirmajām dienām - vasaras siltumu jūt Kurzemes rietumu jūras piekrastē. Tādējādi meteoroloģiskā vasara parasti ir īsāka par kalendāro un astronomisko vasaru un ilgst vidēji no 60 dienām Vidzemes centrālajā augstienē līdz 80 dienām Zemgalē un Latvijas dienvidaustrumos.
Fakts, ka šogad vasara Latvijā kopumā ir sāksies mēnesi ātrāk par ilggadīgiem vidējiem termiņiem, klimata speciālistus neizbrīna. Gaisa temperatūras ilggadīgo datu analīze liecina, ka visas gada sezonas pakāpeniski kļūst siltākas. Tādējādi, gadiem ritot, arī meteoroloģiskā vasara sākas agrāk un beidzas vēlāk par vidējiem termiņiem. Aprēķini liecina, ka pēdējo nedaudz vairāk nekā 50 gadu laikā meteoroloģiskā vasara Latvijā ir kļuvusi par 17 dienām garāka.
