Marta pirmajās desmit dienās temperatūras amplitūda sasniedgusi gandrīz 33 grādus, proti, 6. martā Jelgavā bija +8,8 grādus silts, bet 10. martā Zosēnos -24 grādi. Jāpiebilst, ka 11. marta rītā turpat Zosēnos gaiss atdzisa pat līdz -26,2 grādiem.
Diennakts vidējā gaisa temperatūra svārstījās no 4-5 grādiem virs normas 1. un 6. martā līdz 8 grādiem zem normas dekādes beigās.
Nokrišņi bija tikai dekādes pirmajā pusē. To daudzums kopumā Latvijā bija 75% no normas. Kurzemē un valsts centrālajos rajonos nokrišņu bija mazāk par normu, Rucavā un Liepājā tikai 20-30%. Austrumlatvijas centrālajos un austrumu rajonos daudzviet mēreni un pat stipri sniga 3. martā, tā rezultātā dekādes nokrišņu daudzums šeit sasniedza 110-150% no normas.
Latvijas lielākā daļa vēl ir klāta ar sniega segu. Visbiezākā tā ir Austrumlatvijas iekšzemes rajonos – dekādē vidēji 24-44 centimetri (cm), Alūksnē 54 cm, kas 1,5-2 reizes pārsniedz normu. Alūksnē 4. martā sniega sega sasniedza šoziem Latvijā vislielāko biezumu – 61 cm. Turpretī gandrīz bez sniega dekādes laikā bija Kurzemes rietumu jūras piekraste – šeit 0,5-1 cm biezs sniegs bija tikai atsevišķās dienās.
3. martā šoziem pirmoreiz pa īstam atdzīvojās vējš, daudzviet sagriežot sniegu baltā putenī. Rietumu un centrālajos rajonos vēja brāzmas sasniedza 18-24 metri sekundē (m/s), bet Ventspilī tām bija ļoti stipras vētras spēks (29 m/s).
