LVĢMC mājaslapa izmaksā teju pusmiljonu; uzreiz jāķeras pie kļūdu novēršanas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) vairāk nekā divus gadus strādājis pie jaunas mājaslapas (videscentrs.lvgmc.lv) internetā, bet uzreiz pēc tās publicēšanas jāķeras pie daudzām būtiskām nepilnībām un kļūdām, portālam LSM sacīja LVĢMC Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāja vietniece un mājaslapas projekta vadītāja Antra Zariņa.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Mājaslapa izmaksājusi 400 tūkstošus eiro, un darbs pie tās sākts jau pirms vairāk nekā diviem gadiem, un sākotnēji tika lemts, ka tai jābūt gatavai 2018. gada nogalē, taču mājaslapa kļuvusi pieejama sabiedrībai tikai pirms aptuveni mēneša.

Mājaslapā kļūdaini tiek attēlotas nokrišņu prognozes, sarežģītāk pieejami operatīvie meteoroloģisko novērojumu dati, turklāt kļūdas ir arī meteoroloģisko novērojumu staciju novietojumā kartē.

Jaunajā mājaslapas versijā nav iekļauti gandrīz desmit gadu ikmēnešu meteoroloģiskie apskati, nav pieejami arī klimatiskie pārskati.

LVĢMC sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Pelēķe norādīja: "LVĢMC jaunā mājaslapa tika veidota kā tehnoloģiski moderna platforma, kurā apvienota uzņēmuma komercdarbība un deleģējuma līgumā noteiktie uzdevumi." Taču paralēli jaunai mājaslapai, kurā vajadzētu apvienot LVĢMC galvenos uzdevumus un funkcijas, LVĢMC ir radījuši divas citas platformas – brīdinājumu portālu (bridinajumi.meteo.lv) un jūras datu portālu (marine.meteo.lv). Pagaidām nav zināms, kad un kā šī informācija tiks integrēta jaunajā mājaslapā.

Zariņa sacīja, ka līdz šī gada beigām plānots labot kļūdas un nepilnības, kas ir mājaslapā, bet nākamgad turpinās attīstīt portālu, ieviešot jaunus produktus, taču nevarēja precizēt, kādi tie būs, jo tas atkarīgs no lietotāju vēlmēm.

LVĢMC dibināšanas mērķis ir nodrošināt vides informācijas apkopošanu, uzkrāšanu un sniegšanu sabiedrībai un valsts un pašvaldību institūcijām, vides monitoringa veikšanu, zemes dzīļu resursu apzināšanu un izvērtēšanu, valstij piederošā bīstamo atkritumu poligona apsaimniekošanu, radioaktīvo atkritumu un kodolobjektu drošu apsaimniekošanu, kā arī piedalīties valsts politikas īstenošanā ģeoloģijas, meteoroloģijas, klimatoloģijas, hidroloģijas, ūdens un gaisa kvalitātes, pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes un radioaktīvo un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī uzturēt valsts ģeoloģijas fondu, seržu un etalonparaugus, vides datu arhīvu un zinātniski tehniskās literatūras bibliotēku. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti