Tas ir aptuveni par trešdaļu mazāk, nekā klimatiskā norma - 692 milimetri.
Šī gada aprīlis bija pēdējais mēnesis, kad nokrišņu daudzums bija vismaz klimatiskās normas līmenī, to pārsniedzot par 26 procentiem. Pārējie šie gada mēneši bijuši sausāki, nekā ierasts, turklāt jūlijs bija otrs sausākais šajā gadsimtā, bet jūnijs - ceturtais sausākais. Sausums turpinājās arī rudenī, piemēram, novembrī nokrišņu daudzums bija tikai trešdaļa no normas.
Sausuma dēļ gada nogalē daudzos upju posmos ir rekordzems ūdens līmenis.
Tāpat zems ir arī gruntsūdens līmenis, tādēļ daudzviet akas ir vai nu izsīkušas, vai ūdens tajās atjaunojas lēni.
Sausās vasaras dēļ bija daudz mežu ugunsgrēku, vairāki no tiem plosījās simtiem hektāru platībā. Jau 10. jūnijā Ādažu poligonā izcēlās ugunsgrēks, kurā izdega ap 800 hektāru meža, bet
lielākā ugunsnelaime piemeklēja Talsu novada Valdgales pagastu, kur 17. jūlijā sāka degt mežs un purvs. Ugunsdzēsēji ar liesmām un gruzdēšanu cīnījās līdz augusta sākumam. Izdegusī platība pārsniedza tūkstoti hektāru.
Sausuma dēļ cieta arī raža.
Iepriekšējais sausuma rekords pieder 1951. gadam, ka Latvijā nolija un nosniga 491 milimetrs. Slapjākais gads Latvijas vēsturē bijis 1928., kad nokrišņu daudzums sasniedza 880 milimetrus.
