Ūdens līmenis pieaug visās upēs, izņemot Salacā. Straujākais kāpums - par gandrīz metru - fiksēts nelielā Gaujas pietekā Tūlijā, taču, kā norāda hidrologi, tas faktiski ir neliels grāvis, kurā pēc stipra lietus ūdens līmenis strauji kāpj un pēc tam tikpat strauji pazeminās.
Vaidavā, Aiviekstē, Amatā un Tirzā ūdens līmenis kāpis vidēji par 20-40 centimetriem, bet Gaujā līmenis paaugstinās lēnāk.
Amatā ceturtdienas pēcpusdienā ūdens līmenis sasniedza 107 centimetrus virs hidroloģiskās stacijas nulles atzīmes. Vienā no straujākajām Latvijas upēm par laivojamu ūdens līmeni tiek uzskatīts vismaz 105 centimetru virs stacijas nulles atzīmes.
Grafiks: Ūdens līmenis Amatā pēdējā mēneša laikā (LVĢMC/meteo.lv)
Ūdens līmenis lietavu dēļ turpmākajās dienās vairumā upju vēl turpinās pieagut, tāpat paaugstināsies līmenis arī Zemgales un Latgales upēs.
Lai arī nokrišņu daudzums vietām Vidzemē un Zemgalē sasniedza pat visa mēneša normu - 30-40 milimetru, plūdu draudus tas nerada.
Iepriekš stipru pavasara lietavu dēļ plūdi Latgales upju krastos izcēlās 2005. gada maijā. Toreiz Daugavpils apkaimē maija laikā nokrišņu daudzums sasniedza pat 191 milimetru, lielākā daļa nolija dažās dienās.
