Ledus upēs sāks lūzt nākamās nedēļas vidū

Nākamās nedēļas vidū no 9. līdz 11. aprīlim Kurzemes un Zemgales dienvidu daļas upēs sāksies ledus iešana, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Latvijas centrālās daļas upēs ledus lūzīs 13.-15. aprīlī, savukārt Latvijas ziemeļaustrumu daļas upēs 18.-20. aprīlī.

Ilgtermiņa laika prognozes pašlaik uzrāda, ka turpmākajās divās nedēļās nokrišņu daudzums nebūs liels, tādēļ Zemgales upēs lielu palu draudi mazinājušies, tomēr Latgalē un Vidzemē situācija joprojām uzskatāma par bīstamu un, visticamāk, plūdu robežu ūdens līmenis pārsniegs daudzās vietās.

Latvijas upēs pārsvarā turpinās lēna ūdens līmeņa pazemināšanās vai nelielas līmeņa svārstības, kas raksturīgas ziemas mazūdens periodam. Piemēram, Gaujā pie Siguldas kopš 12. marta ūdens līmenis ir pazeminājies par 161 centimetriem (cm), bet Salacā pie Mazsalacas kopš 11. marta par 33 cm. Savukārt Daugavā laikā no 20. marta līdz 1. aprīlim ir sākusies neliela ūdens līmeņa paaugstināšanās, kopumā līdz šodienai līmenis cēlies tikai par 1 - 16 cm.

Upes pārsvarā klāj ledus sega, ledus sega ar lāsmeņiem vai torosiem, atsevišķās vietās zem ledus atrodas vižņi. Dažviet upēs gar krastiem piesalas. Mēmelē pie Tabokines saglabājas ledus sablīvējums. 31. martā ledus biezums Daugavā bija no 38 - 50 cm, Pļaviņu ūdenskrātuvē no 49 - 54 cm, Dubnā pie Sīļiem 34 cm, Rēzeknē pie Griškāniem 46 cm, Ogrē pie Lielpēčiem 52 cm, Gaujā pie Valmieras 55 cm un Carnikavā 49 cm, Lielupē no 33 - 43 cm. Gaisa temperatūrai dienas laikā paaugstinoties virs 0 grādiem, Latvijas rietumu daļas upēs, kā arī centrālās daļas upju straujākajos posmos ir sācies lēns ledus sairšanas process. Ledus segā parādās jauni caurkusumi un izskalojumi, īpaši posmos, kur ledstāve izveidojās tikai martā. Ventā pie Kuldīgas saglabājas nepilna ledus sega ar plaisām, bet Gaujā pie Siguldas kopš 1. aprīļa gar krastiem palikušas tikai palieku piesalas.

Tuvākajās dienās atsevišķos upju posmos iespējamas nelielas ūdens līmeņa svārstības, turpināsies lēna sniega un ledus kušana, ledus izturība samazināsies. Tā kā ledus upēs ir klāts ar sniegu un ledus biezums ir ļoti nevienmērīgs, iet uz ledus ir ļoti bīstami.

Rīgas līča akvatorijas lielāko daļu klāj dažāda biezuma dreifējošs ledus, vienīgi gar līča austrumu piekrasti un līča ziemeļdaļā izveidojusies brīva ūdens zona. Līča austrumu piekrastē pie Salacgrīvas malas ledus platums no 2 - 4 kilometri (km). Līča dienviddaļā Lielupes grīvas rajonā malas ledus platums no 1 - 2 km, sniega segas augstums uz ledus 5 - 9 cm. Savukārt līča rietumu piekrastē pie Mērsraga malas ledus platums ir lielāks par 15 km. Novērojama ledus torosēšanās 5 balles un sniega segas biezums uz ledus līdz 4 cm.

Rīgas ostas teritorijā Daugava ir pārsvarā brīva no ledus, vienīgi gar kreiso krastu novērojams peldošs ledus, kā arī no ostas vārtiem līdz Daugavgrīvai novērojams ledus. Kuģu ceļā no Rīgas ostas līdz Irbes šaurumam pirmos aptuveni 10 km ir brīva ūdens josla, tālāk dreifējošs pelēkbaltais ledus (15-30 cm biezs), vietām torosēts un torosu biezums 30-50 cm, vietām vairāk par 50 cm.

Arī Irbes šaurumā ir ciešs līdz ļoti ciešs dreifējošs pelēkais ledus, kas vietām torosējies. Tālāk no Irbes šauruma līdz Ventspils ostai ļoti izklaidus dreifējošs pelēkais ledus (10-15 cm biezs), bet tālāk no Ventspils ostas līdz Lietuvas robežai Baltijas jūras piekraste ir brīva no ledus.

Tuvākajās diennaktīs pūtīs mērens ziemeļu puses vējš, kas brīžiem brāzmās pastiprināsies līdz 13 metriem sekundē, līdz ar to ledus līcī dreifēs uz dienvidu piekrasti, joprojām būs apgrūtināti kuģošanas apstākļi.

Laika ziņas
Laika ziņas
Jaunākie
Interesanti