Straujāka sniega kušana un ūdens līmeņa paaugstināšanās upēs sāksies aprīlī. Ledus uzlūšanas sākums Kurzemes un Zemgales upēs gaidāms aprīļa pirmās dekādes otrajā pusē. Daugavā, mazajās Latgales upēs, kā arī straujākajos Vidzemes upju posmos otrās dekādes pirmajā pusē, bet Latvijas ziemeļaustrumu daļas upēs – aprīļa otrās dekādes beigās.
Tuvākajās dienās upju notece pārsvarā turpinās samazināties, atsevišķos upju posmos iespējamas nelielas ūdens līmeņa svārstības.
Aizvadītajā diennaktī Daugavā vērojamas nelielas ūdens līmeņa svārstības. Straujāka ūdens līmeņa pazemināšanās notikusi Pļaviņu ūdenskrātuvē, kur ūdens līmenis diennaktī pazeminājies par 37 centimetriem (cm) Zeļķos un par 50 cm Pļaviņās. Arī pārējās Latvijas upēs vērojama ūdens līmeņa pazemināšanās, atsevišķos upju posmos turpinās ūdens līmeņa svārstības vai paaugstināšanās.
Upes pārsvarā klāj ledus sega, ledus sega ar lāsmeņiem vai torosiem, atsevišķās vietās zem ledus vižņi. Dažviet upēs gar krastiem piesalas, kā arī vērojama vižņu iešana. Mēmelē pie Tabokines saglabājas ledus sablīvējums. 25. martā ledus biezums Daugavā no Suražas līdz Verhņedvinskai 38 - 51 cm, Daugavā pie Vaikuļāniem 44 cm, Lielupē no Mežotnes līdz Kalnciemam 27 - 43 cm. Ventā pie Vārdavas nav izveidojusies ledus sega, pie Nīgrandes izveidojusies jauna ledus sega 11 cm biezumā, posmā Šķērvele - Vendzava ledus biezums 36 - 39 cm, turklāt Vendzavā vietām izveidojies arī jauns ledus un tā biezums 10 cm. Kurzemes mazajās upēs - Sakā un Bārtā, izveidojies jauns ledus un tā biezums 12 - 13 cm.
Jau ziņots, ka 27.martā Pļaviņu HES telpās notiks darba grupas sanāksme par rīcību pavasara plūdu periodā Daugavas upes baseinā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests tiksies ar citu atbildīgo institūciju un pašvaldību pārstāvjiem un pārrunās savstarpējo rīcību, lai nodrošinātu saskaņotu un vienotu darbību starp visām iesaistītajām pusēm iespējama apdraudējuma gadījumā un plūdu bīstamības novēršanā Daugavā.
