Vēsturiskie dati rāda, ka parasti marta sākumā lielāko daļu Latvijas upju vēl klāj ledus un tā sakustēšanās sākas tikai Kurzemes upēs. Bargākās un garākās ziemās ledus sāk iet tikai aprīļa sākumā vai ekstrēmos gadījumos - kā 2013. gadā - tikai aprīļa vidū un palu maksimums daudzās upes bija tikai ap 20. aprīli.
Pēdējā desmitgadē siltu un īsu ziemu bijis daudz, tādēļ pali bieži izpalikuši. Pēdējo reizi lielus palus Latvija piedzīvoja 2013. gadā, kas vairumā upju bija arī lielākie pali, kopš veic hidroloģiskos novērojumus.
Lai arī noturīgas sniega segas šoziem neveidojās, februārī bija daudz nokrišņu - vidēji valstī ap 60 litriem uz kvadrātmetru, bet Vidzemes ziemeļos un austrumos, kā arī Kurzemes rietumos krietni vairāk - Pāvilosta piedzīvojusi lietaināko februāri vēsturē ar 121 litru ūdens uz kvadrātmetru. Bagātīgo nokrišņu dēļ upēs ūdens līmenis ir jūtami augstāks nekā normāli šajā laikā.
Skaties "Pa straumei"!
No 5.marta LTV un LSM.lv "Pa straumei" sadaļā seko līdzi jauniešiem, kas laivo pa 8 Latvijas upēm kopā ar suni. Sāc plānot arī savu laivošanas piedzīvojumu.
Pašreizējās prognozes liecina, ka līdz marta vidum nokrišņi būs samērā bieži, pārsvarā tas būs lietus, tāpēc ūdens līmenis upēs būs svārstīgs, bet bez tendences ievērojami kristies.
Tas, ka Amata šopavasar nebūs laivojama, nenozīmē, ka to nevarēs darīt citās upēs.
Amata ir ļoti strauja upe, tāpēc, lai ūdens līmenis būtu augsts, jābūt straujai ūdeņu pieplūdei, kādu var nodrošināt vai nu ātri kūstošs sniegs pavasarī, vai pamatīgs lietus periods. Citas Latvijas upes ir rāmas un lēnas. Tajās ūdeņu ir gana laivošanai. No krastiem ārā nekāpj un nekāps, bet laivot līdz marta vidum droši var vairumā no aktīvās atpūtas cienītāju iemīļotākajām upēm. Kā izņēmumu var minēt Ogri. Tā līdzīgi kā Amata ir samērā strauja un augštecē ērti laivojama tikai pavasara palu laikā. Ogrē satek ūdeņi no Vidzemes augstienes, kas tradicionāli Latvijā ziemās ir sniegiem bagātākā vieta. Protams, ne šoziem. Arī tur sniega nav.
Vēlāk pavasarī, kad laiks kļūs siltāks un arvien vairāk cilvēku vēlēsies laivot, situācija gan var pasliktināties.
Pēc sniegotām ziemām, kad sniegs pakāpeniski kūst, tas mitrina augsni un kušanas ūdeņi baro upes arī sausā un saulainā laikā, taču šopavasar līdz ar sausāka laika iestāšanos ūdens līmenis pazemināsies strauji.
Iepriekšējās divas vasaras Latvijā bijušas sausas, daudzviet laukos akās ilgstoši bijis maz ūdens vai tas izsīcis pavisam, tāpat ūdens līmeņi upēs bija zemi. Šoziem situācija ir uzlabojusies, tomēr sniega trūkums palielina risku, ka, iestājoties sausākam laika periodam, augsne strauji žūs un gan upju, gan gruntsūdens līmeņi pazemināsies.
