Iepriekšējais, 1943. gada 4. augustā uzstādītais rekords salīdzinājumā ar mūsu reģiona valstīm bija "pavēss". Pat Somijā 2010. gada jūlijā bija fiksēti +37,2 grādi, kas bija vairāk nekā Latvijas rekords.
Nu Latvija kļuvusi par "karstāko" no Baltijas valstīm.
Igaunijas rekords ir +35,6 grādi, bet Lietuvas +37,5 grādi, kas šajā karstuma vilnī netika ne atkārtoti, ne pārspēti.
Karte: Absolūti maksimālās gaisa temperatūras rekordi Eiropas valstīs
Arī šajā karstuma vilnī Latvijas rietumos novērotās temperatūras bija visaugstākās. Lietuvā maksimālā temperatūra 3. augustā bija Klaipēdā - +36,6 grādi, bet Igaunijā viskarstākais bija 4. augustā valsts ziemeļrietumu pilsētā Nigulā - +33,5 grādi.
Pie mums Latvijā ekstrēmo karstumu pa īstam nācās izjust tikai Kurzemes iedzīvotājiem, jo citviet, lai arī tika pārspēti konkrēto datumu karstuma rekordi, šāda svelme pēdējās desmitgadēs bija piedzīvota. Piemēram, Alūksnē, Mērsragā un Kolkā pēdējo divu dienu laika apstākļus par lielu svelmi grūti nosaukt. Kolkā temperatūra nepārsniedza +27 grādus, bet Alūksnē pakāpās mazliet virs +28 grādiem.
Arī Rīgā gan 3., gan 4. augusts bija ar lielu karstumu, kāds tieši šajos konkrētajos datumos nebija novērots, tomēr lielāka mēroga rekordi netika pārspēti. Gaisa temperatūra abas dienas sasniedza aptuveni +33 grādus, kas Rīgā vairākkārt piedzīvots arī pēdējo desmit un divdesmit gadu laikā.
Prognozes liecina, ka tik karsts Latvijā vairs nebūs, bet turpmākajās dienās svelmi vairāk izjutīs Latvijas austrumu daļas iedzīvotāji. Gaisa temperatūra vēl vismaz līdz 13. augustam gandrīz ik dienas kaut vietām Latvijā sasniegs +30 grādu atzīmi, bet Kurzemi arvien biežāk dzesēs vējš no jūras puses, tādēļ tur gaiss dažas dienas būs tikai +23..+25 grādus silts.
4. augusta teksta tiešraide par jauno karstuma rekordu (slēgta)
