Nokrišņu daudzums Daugavpilī šomēnes sasniedzis aptuveni 75 milimetru, kas ir 75 litri ūdens uz kvadrātmetru.
Parasti visa maija laikā Latgalē nokrišņu daudzums ir ap 50 milimetriem, šoreiz tik daudz nolijis ir jau mazāk nekā pusmēneša laikā.
Nokrišņu dauduzms 2005. gada maijā, šī gada maijā (līdz 13. maija rītam) un klimatiskā norma (milimetros)
Upēs strauji sāk celties ūdens līmenis, tomēr plūdu draudu pagaidām nav, jo pēc ziemas, kad sniega tikpat kā nebija, pavasarī neradās arī pali. Turklāt martā un aprīlī nokrišņu bijis maz, tāpēc līdz šim ūdens līmenis upēs bijis neparasti zems.
Tomēr ūdens līmeņa celšanās lietus dēļ notiek strauji. Aiviekstē pie Lubānas kopš lietavu sakuma nedēļas nogalē līmenis cēlies jau par 1,1 metru, bet Dubnā, Ošā, Rēzeknē, Pededzē un Lucesā par 60-80 centimetriem. Tuvākajās dienās tas celsies vēl vairāk. Daugavā ūdens līmenis pieaudzis par vidēji 20 centimetriem un, kā jau lielā upē, līmeņa celšanās būs lēnāka.
2005. gada maijā plūdi bija lielāki nekā palos
2005. gadā maijā ūdens līmenis daudzās Latgales upēs bija augstāks nekā palos. Latvijā nav raksturīgi plaši plūdi, ko izraisa spēcīgas un ilgstošas lietavas, tie notiek reti. Toreiz no krastiem izgāja vairākas upes Daugavpils, Rēzeknes, Preiļu, Krāslavas, Līvānu un Jēkabpils rajonā. Plūdu dēļ vairākas pašvaldības izsludināja ārkārtas stāvokli.
Nokrišņu daudzums 2005. gada maijā Daugavpilī sasniedza 191 milimetru, bet rekords uzstādīts netālu no Jēkabpils - Zeļķos, kur nolija 202 milimetri. Šogad kopējais lietus daudzums gan vēl ir krietni mazāks - Daugavpilī nolijuši nepilni 70 milimetri lietus, taču, tā kā lietus šomēnes vēl gaidāms, tostarp nedēļas nogalē iespējamas stipras pērkona lietusgāzes, kopējais nokrišņu daudzums būs lielākais kopš 2005. gada.
Plūdi vēlu pavasarī un vasaras sākumā var izraisīt strauju knišļu savairošanos
2005. gadā pēc plūdiem iestājās karsts laiks, apstākļi bija sevišķi piemēroti, lai īsā laikā knišļu savairotos tik daudz, ka to uzbrukumi ganāmpulkiem radīja lielus zaudējumus lauksaimniekiem. Bojā gāja vairāk nekā 500 liellopu un 12 zirgi.
Knišļu masveida savairošanās notika arī 2012. gada maijā. Toreiz Latvijas Entomoloģijas biedrības speciālisti vainoja plašos palus, kam sekoja liels siltums. No knišļu uzbrukumiem Latgalē bojā gāja desmit govis.
Liels mitrums un tam sekojošs karstums gan nav vienīgie faktori, kas veicina knišļu savairošanos, jo pērn, kad daudzviet Latvijā bija lielākie pali gadsimta laikā, strauji iestājās karsta vasara, tomēr knišļu masveida savairošanās nenotika.
