Laika apstākļi var ietekmēt vēlēšanu rezultātus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Lai arī ir bijuši gadi, kad Latvijā oktobra sākumā snidzis sniegs vai plosījušās vētras, kopš valsts neatkarības atjaunošanas parlamenta vēlēšanās nopietnas dabas stihijas Latviju nav skārušas.

Siltākās parlamenta vēlēšanas bija 2011. gadā, jo tās notika septembra vidū, pēc tam, kad referendumā tauta bija lēmusi atlaist vēl pavisam nesen ievēlēto Saeimu. Toreiz gaisa temperatūra daudzviet piekrastē sasniedza +16 grādus.

Savukārt 1998. gadā, kad tika vēlēta 7. Saeima, rīts bija dzestrs - Daugavpilī temperatūra pazeminājās līdz -6 grādiem.

Laika apstākļi vēlēšanu dienā visbūtiskāk var ietekmēt vēlētāju aktivitāti, secināts ASV un Zviedrijā veiktos pētījumos.

ASV vēlētāji nolemj nepiedalīties vēlēšanās, ja stipri līst. Pētījumā atklāts, ka, ja nokrišņu daudzums sasniedz 25 milimetrus, vēlētāju aktivitāte samazinās par vienu procentpunktu.

Balstoties uz šo pētījumu, līdzīgs veikts arī Zviedrijā, kas slavena ar augsto iedzīvotāju atbildību pret parlamenta vēlēšanām. Arī tur rezultāti bija līdzīgi - aptuveni 25 milimetri lietus ir tā robeža, kas atstāj manāmu ietekmi uz vēlētāju aktivitāti, liecina Gēteborgas Universitātē pērn veiktais pētījums.

Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas ir bijušas tikai vienas Saeimas vēlēšanas, kad lijis vairāk par 25 milimetriem. 1995. gada 1. oktobrī, 6. Saeimas vēlēšanās (toreiz vēlēšanas notika divas dienas - 30. septembrī un 1. oktobrī) nokrišņu daudzums Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Kalnciemā, Ķemeros, Siguldā un Zosēnos pārsniedza 30 milimetrus, visvairāk nolija tieši Rīgā - 44 milimetri.

6. Saeimas vēlēšanās pilsoņu aktivitāte kritās ievērojami, tiesa, diez vai galvenais iemesls bija lietainais laiks. Šajās vēlēšanās 71,9 procenti balsstiesīgo pretstatā 89,9 procentiem 5. Saeimas vēlēšanās, kas bija pirmās kopš neatkarības atjaunošanas.

Vēl nesenākā pagātnē - 10. Saeimas vēlēšanās 2010. gada 2. oktobrī laiks bija saulains un silts, tādēļ daudz cilvēku izvēlējās brīvdienā doties uz vasarnīcām vai lauku īpašumiem, pabeigt pēdējos rudens darbus dārzā vai vienkārši pavadīt dienu pie jūras. Šī iemesla dēļ dažās piekrastes pašvaldībās vēlētāju aktivitāte pārsniedza 100 procentus.

Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka Saulkrastos nobalsoja 5250 vēlētāji, lai gan novadā reģistrēti 4752 balsstiesīgie iedzīvotāji. Līdz ar to Saulkrastos sasniegta 110,48% vēlētāju aktivitāte.

Arī citos Pierīgas novados bijis daudz balsotāju - Carnikavā nobalsoja 93,28%, Ādažos - 81,53%, bet Siguldā, kur balsot devās daudzi "zelta rudens" baudītāji, sasniegti 81,14%.

Šajās Saeimas vēlēšanās laika apstākļi būs ierasti un diez vai daudz ietekmēs cilvēku izvēli doties vai nedoties uz vēlēšanu iecirkņiem.

Dienas gaitā vietām Latvijā gaidāms lietus, bet dažviet arī uzspīdēs saule. Gaiss iesils līdz +11..+16 grādiem.

Laikapstākļus nosaka anticiklona centrālā daļa, tādēļ vēja praktiski nebūs. Vietām saglabāsies dūmaka, vakarā veidosies migla.

Rīgā brīžiem iespējams neliels lietus. Gaidāms bezvējš un līdz +14..+15 grādiem silts gaiss.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti