Lai arī šāds laiks nav sevišķi pavasarīgs, tomēr, tā kā arī turpmāk prognozes rāda stabilu temperatūras saglabāšanos virs nulles, šādu temperatūras režīmu sauc par meteoroloģiskā pavasara sākumu.
Meteoroloģiskā pavasara iestāšanās arī nenozīmē, ka sals un sniegs Kurzemē neatgriezīsies. Gan februāra otrajā pusē, gan martā tas vēl ir iespējams. Maigo ziemu un mainīgo laika apstākļu dēļ Kurzemes piekrastē novilkt robežu starp ziemu un pavasari meteorologiem nav viegls uzdevums, jo dažos gados ilgstoši atkušņi janvārī un februārī rada meteoroloģiskajam pavasarim atbilstošu temperatūras režīmu, bet tam var sekot vairāku dienu vai pat nedēļu ilgs aukstums februāra otrajā pusē un martā.
Pirms diviem gadiem - 2017. gadā arī bija agrs pavasaris. Liepājā tas sākās 16. februārī, bet 2016. gadā vēl agrāk - jau 26. janvārī. Ilggadējie novērojumi rāda, ka vidējie datumi, kad Kurzemes piekrastē iestājas meteoroloģiskais pavasaris, ir 18.-20. marts, bet valsts austrumu daļā tas notiek ap 28.-29. martu.
LVĢMC prognozē, ka laika posmā no 11. līdz 14. februārim ievērojami paaugstināsies ūdens līmenis Kurzemes un Zemgales upēs, taču, visticamāk, tas nesasniegs palieņu applūšanas slieksni. Plūdu draudu nav.
Ventā un tās pietekās līmenis kāps lielākoties par 1-1,8 metriem, bet Lielupē par 30-80 centimetriem.
Ledus sega daudzās upēs ir ar izskalojumiem, lāsumiem un nepilnīga. Siltā laika dēļ ledus turpinās sairt.
Sniega sega jūras piekrastē Kurzemē ir tikai 1-5 centimetrus bieza un jau šonedēļ nokusīs pilnībā. Arī no jūras tālākos novados Kurzemē sniega krājumi strauji saruks, taču vietām vienlaidu sniega kārta vēl saglabāsies.
