Daces Bergmanes uzņemtajā foto Kandavas novada Zemītes pagasta Grenčos redzams gaismas loks virs dārza.
Miglas varavīksne rodas, kad migla ir gana blīva, bet vismaz dažus metrus augsta. Debesīm jābūt skaidrām, lai saule miglas slāni var apspīdēt un saules stari izlauzties caur miglu. Saulei jābūt gana augstu virs horizonta, un tieši šī iemesla dēļ Latvijā miglas varavīksnes ir retas. Pie mums zemi, bet blīvi miglas vāli raksturīgi agri no rīta vai vēlu vakaros, kad saule ir par zemu. Turklāt vasaras miglas vāli bieži ir tikai viena vai divu metru augstumā. Vēl būtiski, ka Latvijā migla biežāk ir reizēs, kad debesis apmākušās, tad tieši saules stari miglu nevar apspīdēt.
Pavasaros un vasaras sākumā, kad jūras ūdens un gaisa temperatūras kontrasti palielinās, piekrastē veidojas blīvi miglas vāli, kas pārņem pludmales un iespiežas arī tālāk iekšzemē ne tikai no rītiem vai vakaros, bet arī dienas vidū, tādēļ miglas varavīksnes Latvijā biežāk novēro tieši šajā gada daļā. Pērn marta sākumā miglas varavīksne bija vērojama garā Vidzemes piekrastes posmā, ko dienas laikā bija apņēmusi migla.
Miglas varavīksnes krietni biežāk redzamas kalnainos reģionos, kur tā ir ikdienišķa parādība.
