Komentārs: Marts, kad pavasaris neiestājās un aprīlis, kad...

Marts dažviet Latvijā bijis aptuveni piecus grādus aukstāks par normu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mērījumi.

Vidējā gaisa temperatūra martā bija no -2,9 grādiem Ventspilī līdz -7,4 grādiem Alūksnē, taču klimatiskā norma ir no 0 grādiem jūras piekrastē līdz -2,7 grādiem Latvijas austrumos.

Šogad marts ir bijis aukstāks nekā klimatiski «normāls» janvāris, kad vidējā gaisa temperatūra ir no -2,3 grādiem jūras piekrastē līdz -6,8 grādiem valsts austrumos.

Lai arī neparasti auksts, šis nebūs visaukstākais marts Latvijas vēsturē. Visaukstākais marts bija 1942. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija ap -9 grādiem.

Nokrišņu martā bijis maz, kā iepriekš Latvijas Radio sacīja LVĢMC pārstāve Marta Smita, šī gada pirmais kalendārā pavasara mēnesis pēdējā gadsimtā ir viens no sausākajiem, taču ne vissausākais.

Latvijas austrumos vidēji reizi piecos gados ir marts, kurā nesākas meteoroloģiskais pavasaris, taču šogad tas nav sācies nekur Latvijā. Arī tālākas prognozes liecina, ka valsts austrumos vidējā diennakts gaisa temperatūra stabili virs nulles nepakāpsies vēl divas nedēļas.

Pašreizējie ASV Nacionālās Okeānu un atmosfēras pārvaldes laika prognožu modeļa «Global Forecast System» izstrādātie scenāriji rāda, ka auksts laiks brīžiem ar sniegu Latvijā saglabāsies līdz aptuveni 10. aprīlim. Pēc tam daži scenāriji pieļauj īslaicīgu siltuma vilni, kad gaisa temperatūra strauji varētu paaugstināties pat virs +10 grādu atzīmes. No Saules saņemtā siltuma daudzums aprīļa vidū ir aptuveni tikpat liels kā augusta otrajā pusē, tāpēc, ja mūsu reģionā pierimst auksto gaisa masu pieplūde, temperatūra var paaugstināties ļoti strauji.

Iespējamība, ka siltums pēc 10. aprīļa iestājas, gan nav vērtējama pārāk augstu, jo pastāv arī citi scenāriji - tādi, kas paredz aukstuma turpināšanos arī līdz 15. aprīlim.

Jāņem gan vērā, ka aprīlis ir un paliek aprīlis - tik auksts kā martā, kad temperatūra vairākas naktis pēc kārtas Vidzemē pazeminājās zem -20 grādu atzīmes, neatkārtosies.

Viens no nepatīkamākajiem rezultātiem, ko nes tik ilga ziema, nav nozagti pavasarīgi pasākumi ārpus telpām un neizbaudītās brīvdienas plaukstošā mežā, kas arī, protams, rūgtina dzīvi, bet ir pārdzīvojamāk par augošām pārtikas cenām. Tā kā neparasts aukstums un sniegs ir aptvēris ne tikai Baltiju, bet lielāko daļu Eiropas, Krieviju un arī daudzus ASV štatus, ir liels risks, ka ražas šogad būs sliktākas, un jau tā nepārtraukti augošās pārtikas cenas nekavēsies kāpt vēl straujāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt