Komentārs: Ar ko draud beigties lielais sals?

Neparasti lielais un ilgstošais sals Latvijā turpinās, un pagaidām konkrētu laiku, kad tas beigsies, paredzēt nav iespējams. Sekas tik pamatīgam salam laikā, kad jāiestājas pavasarim, var būt nepatīkamas.

Pašreizējās prognozes liecina, ka pirmā iespēja, kad sals atkāpsies ir Lieldienās, taču pēdējās dienās arī šis prognozes kļūst arvien nestabilākas un mazāk ticamas. Lai arī kļūs siltāks, visticamāk, Lieldienās snigs.

Teorētiski pēc ieilguša sala seko strauja pavasara iestāšanās, jo saņemtās enerģijas daudzums no Saules šajā laikā ir tikpat liels kā septembra sākumā, kad, kā zināms, +20 grādu siltums ir normāla parādība. Tomēr atdzisušie un aizsalušie ūdeņi, kā arī visa ziemeļu puslodes atmosfēra pēc ziemas neiesilst tik ātri.

Līdz ko arktisko gaisa masu pieplūde mūsu reģionā beigsies, gaisa temperatūra paaugstināsies strauji, izņēmums ir piekraste, īpaši Rīgas līča piekraste, kur pēc garām ziemām pavasari vienmēr ir auksti.

Pagaidām gan joprojām nevar garantēt, ka arktisko gaisa masu virzīšanās uz Eiropu beigsies līdz ar aprīli. Pēdējās dienās vairums prognožu sliecas domāt, ka aprīļa sākumā aukstums pa īstam vēl nebeigsies.

Pēdējās desmitgadēs pavasari Latvijā bijuši relatīvi silti, ar dažiem izņēmumiem. Pagājušā gadsimta vidū un sākumā daudz biežāk īsts siltums Latviju sasniedza tikai aprīļa otrajā pusē un maijā. Kā piemēru var minēt 50.gadu sākumu. Toreiz lielākie pali bija maija sākumā, kas pēdējās desmitgadēs ir neiedomājami vēlu. 1956. gada 4. maijā Gaujā pie Siguldas tika sasniegts augstākais ūdens līmenis kāds jebkad tur bijis. Toreiz līmenis bija par 1,17 metriem augstāks nekā 2010. gada lielajos palos, kas citās upēs bija lielākie, kopš veic hidroloģiskos novērojumus.

Pagājušā gadsimta vidū - 1951., 1953., 1955. un 1956. gadā lieli pali bija ierasti, jo ziemas bija garas un bargas. Raugoties to gadu statistikā, jāsecina, ka šogad scenārijs izskatās ļoti līdzīgs. Ar katru dienu, kad sals saglabājas, pieaug iespējamība, ka pali būs plaši un pamatīgi.

Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem šonedēļ ledus biezums Daugavā un Gaujā nedaudz pārsniedz pusmetru, citās upēs pārsvarā ap 30-40 centimetriem. Pļaviņās notiek ledus torosēšanās jeb veidojas ledus krāvumi. Vietām Daugavā zem ledus ir vižņi. Visi šie skaitļi kļūst par arvien labākiem nosacījumiem, lai ledus iešanas laikā veidotos ledus sastrēgumi, kas izraisa plūdus.

Iespēja, ka lielu palu šajā pavasarī nebūs, ir maza, taču būtiska ietekme uz to, cik ekstrēmi būs pali, ir tā brīža laikapstākļiem. Pavasaris ir sausākais gadalaiks Latvijā, un raksturīga ir sniega nokušana saulainā un sausā laikā, tomēr 2010. gadā pali bija sevišķi lieli tieši tādēļ, ka pavasaris iestājās strauji un ar lietavām. Ja tas atkārtojas arī šopavasar, tad Ogres, Pļaviņu, Jelgavas iedzīvotāji veikalos var sākt meklēt labākos gumijas zābaku piedāvājumus un apdrošināt upes tuvumā esošos mājokļus. Tas pats attiecas arī uz mazāku upju krastos dzīvojošajiem - Lielā Jugla, Dubna, Rūja, Iecava un citas.

Pašreizējās ilgtermiņa prognozes (kuras, kā jau minēju, joprojām nav pārāk uzticamas) liecina, ka palu laiks Latvijā sāksies ap 10. aprīli. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) piektdien izplatīs jaunāko prognozi, taču jāatgādina, ka februārī LVĢMC prognozēja, ka palu maksimums Kurzemē būs jau marta vidū. Nav.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Laika ziņas
Laika ziņas
Jaunākie
Interesanti