Šādas prognozes ir īpaši svarīgas laikā, kad daudzās Eiropas valstīs valda satraukums par iespējamo energoresursu trūkumu apturēto Krievijas gāzes piegāžu dēļ, kā arī valstu spēju šajā situācijā izturēt bargu ziemu.
Kopernika klimata pārmaiņu dienests savas ilgtermiņa prognozes balsta uz tādiem rādītājiem kā okeāna un atmosfēras temperatūra, kā arī vēja ātrums stratosfērā.
Pamatojoties uz šiem rādītājiem tiek pieļauts, ka līdz gada beigām, novembrī vai decembrī, Eiropu var skart ilgstošs auksta laika un lēna vēja periods.
Taču kopumā ziema Eiropā būšot siltāka nekā parasti, un tas tiek saistīts ar "La Nina" efektu. Zemes virsmas atdzišana centrālajā un Klusā okeāna austrumu daļā Eiropai atnesīs rietumu vējus un lielu mitrumu.
"Mēs zinām, ka "La Nina" gados ziemas beigās Eiropā valda rietumu vēji, kas nozīmē siltāku un mitrāku laiku," stāsta Kopernika klimata pārmaiņu dienesta direktors Karlo Buontempo.
Meteorologi savas prognozes plāno precizēt tuvākā mēneša laikā.
