Panorāma

Latvijas vēstniecībā Londonā diksutē par drošību

Panorāma

Latvijas zinātnieki dodas ekspedīcijā uz Antarktīdu

Klimata izmaiņas Latvijā

Klimata pārmaiņas Latvijā – vidējā temperatūra turpinās augt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

21.gadsimta pirmā desmitgade Latvijā bijusi siltākā visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Tā liecina Nacionālās enciklopēdijas klimata pētījums. Pētnieki norāda, ka vidējās temperatūras lēnām, bet pastāvīgi palielinās, un prognozes liecina, ka šādas tendences turpināsies arī nākamajos gados.

Sinoptiķe televīzijā

“Mums ir ļoti mainīgi laikapstākļi, visu laiku jādomā, jārēķina, jāprognozē, jāvēro situācija. Būt sinoptiķim Latvijā ir ļoti interesanti, šis darbs noteikti nav garlaicīgs un vienmuļš!”, saka Rasma Kleinberga.  Netipiski savai profesijai viņu var saukt par leģendāru televīzijas cilvēku, jo laikapstākļus sinoptiķe komentēja gandrīz 30 gadus.

Latvijas Televīzijā Rasma Kleinberga sāka strādāt 1965.gadā un laika ziņas viņas pārziņā bija līdz pat 90.gadu sākumam.

“Laikapstākļu kartes mēs zīmējām paši - visu ar savu roku,” Rasma Kleinberga stāsta par sava darba specifiku. Datorprogrammu, kas šodien meteorologiem palīdz ikdienas darbā, vērojot un prognozējot laikapstākļus, Rasmas Kleinbergas laikā nebija.

“Tad ar savu karti atnācu uz televīziju, iestiprināju to studijas statīvā un ar kociņu rādīju, kur cikloni un anticikloni pārvietojas, kādas izmaiņas gaidāmas tuvākajās dienās un nedaudz pastāstīju arī, kāds laiks gaidāms nākamajā nedēļā. Sākumā mēs laika ziņas komentējām tikai piektdienās – vienu reizi nedēļā visu vajadzēja izstāstīt,” atceras Kleinberga.  

Sinoptiķe ļoti labi atceras Latvijas vēsturē stiprākās piedzīvotās vētras, kad 1967.gada oktobrī vēja ātrums brāzmās sasniedza 48 metrus sekundē (m/s), bet 1969.gada novembrī 44 m/s.

“Mežos milzīgās platībās krita koki, lūza stabi, pa gaisu lidoja jumta segumi. Jūrmalā milzīgi viļņi skaloja piekrasti, kioskus noskaloja, Bulduru glābšanas stacijas aiznesa jūrā, bet slavenajai kafejnīcai “Jūras pērle” izskaloja pamatus,” Rasmas Kleinbergas profesionālā atmiņa ir lieliska. “Rīgā ūdens līmenis cēlās, jo stiprie ziemeļrietumu vēji dzina milzīgas ūdens masas uz Rīgas līča dienvidiem, gandrīz apturot Daugavas un Lielupes tecējumu, līdz ar to strauji cēlās ūdens līmenis un appludināja zemākās vietas,” stāsta meteoroloģe.

Klimata pārmaiņas

Analizējot gadu desmitu temperatūru svārstības, redzams, ka Latvija – līdzīgi kā citas pasaules valstis - sasilst. Nedaudz un lēni, tomēr temperatūra stabili pieaug.

Piemēram, Rīgā 1961.gadā fiksēta gada vidējā gaisa temperatūra 7,2 grādi. Ir gadi, kad tā samazinājusies, taču, piemēram, 2016.gadā bijusi 8,3 grādi.

Izrādās - tiem, kas saka, ka pirms 30 un 40 gadiem bija īstas ziemas, nedaudz tomēr taisnība, atzīst klimata pētniece, Latvijas Universitātes asociētā profesore Agrita Briede.

“Toreiz ziemas bija noturīgākas. Zemākās temperatūras tika novērotas janvāra mēnesī, savukārt tagad mēs pārvirzāmies, redzam, ka zemākās temperatūras tiek novērotas februāra mēnesī un arī tikai īslaicīgi. Decembris vispār kļuvis par tādu kā priekšziemu,” saka Briede.

Klimata pētnieki izrēķinājuši – 7 no 10  meteoroloģisko novērojumu stacijām kopš 1961.gada fiksēts sala dienu skaita nozīmīgs kritums.

Piemēram, Rīgā sala dienu skaits 50 gadu laikā samazinājies pat par 40 dienām.

Karsto vasaras dienu skaits gan īpaši nepalielinās, taču pieaug tropisko nakšu skaits, kad temperatūra diennakts tumšajā laikā var sasniegt pat 25 grādus.

Latvijā reģistrētie meteoroloģiskie ekstrēmi un neparastas klimata parādības.

Avots: Nacionālā enciklopēdija

Klimatoloģe Agrita Briede saka: “Prognozes liecina, ka šīs pakāpeniskās temperatūru izmaiņas būs. Daba ir spējīga tām piemēroties, taču brīžos, kad sastopamies ar ekstremālām dabas parādībām, tām piemēroties ir jau daudz grūtāk. Tās ir visgraujošākās, vispostošākās, piemēram, plūdi vai karstuma viļņi.  Tik īsā laikā piemēroties šādiem dabas untumiem nevar ne cilvēks, ne daba”. 

Klimata pētnieki brīdina, ka šādas ekstrēmas dabas parādības var notikt biežāk.

“Arī agrāk klimats ir mainījies”, atzīst profesore Agrita Briede, “taču nekad agrāk mēs neesam redzējuši tik straujas klimata un temperatūru izmaiņas, kā pēdējos 10, 20, 30 gados. Bet ekstremālās dabas parādības nav iespējams prognozēt”. 

Sinoptiķe Rasma Kleinberga arī atceras vairākus piemērus, kad viņas profesionālajā dzīvē bija vērojami šādi ekstremāli notikumi.

“Vienreiz vasarā bija tā, ka milzīgi stiprs vējš, virpulis Liepājas rajonā iztukšoja zivju dīķi. Uznāca tāds negaisa virpuļviesulis, ka vienu nelielu traktoriņu pat pacēla gaisā un panesa nedaudz uz priekšu”. Taču šādas ārpusnormas parādības – kaut gan profesionālu interesi raisošas -  Rasmai Kleinbergai īpaši nepatīk. Laika ziņām viņa seko līdzi katru dienu. Taču šobrīd svarīgākais ir 6 mazbērnu auklēšana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Laika ziņas

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti