Pirmās zilaļģes Baltijas jūras dienvidos pie Polijas un Lietuvas krastiem manītas jau 19. jūnijā. Iepriekš tik agri zilaļģes sāka ziedēt tikai 2009. gadā.
Šīs nedēļās sākumā, 25. jūnijā, zilaļģu ziedēšana fiksēta arī jūrā iepretim Ventspilij un Sāmsalai.
Zilaļģu savairošanās sākas, kad ūdens temperatūra Baltijas jūras ūdeņu virsējos slāņos pārsniedz +15 grādu atzīmi. Viens no galvenajiem iemesliem aļģu ziedēšanai ir arī ūdens piesārņojums.
Siltā laika dēļ zilaļģes var savairoties arī iekšzemes ūdeņos - ezeros un dīķos, tomēr tad ūdens temperatūrai jābūt vēl augstākai, jo ezeros ūdens parasti nav tik piesārņots ar zilaļģēm nepieciešamajām barības vielām.
Vairākas zilaļģu sugas izdala indes, kas lielā koncentrācijā var kaitēt cilvēku veselībai vai pat nogalināt. Kad zilaļģes savairojas, ūdens virsma pārklājas ar zaļganām vai dzeltenīgām augu daļiņām. Sevišķi lielas savairošanās gadījumā ūdens virsma pārklājas ar zaļganu vai dzeltenīgu plēvi.
Šādā ūdenī nedrīkst peldēties, jo var rasties ādas iekaisumi, ūdeni nedrīkst dzert vai lietot uzturā, jo pat pēc termiskas apstrādes indīgās vielas saglabājas. Cilvēks var saindēties, smagākos gadījumos var iestāties nāve. Arī dzīvniekiem ar zilaļģu toksīniem piesārņots ūdens ir kaitīgs un nāvējošs.
Līdz šim nav saņemtas ziņas, ka kādā Latvijas ezerā būtu savairojušās zilaļģes. Oficiālajās peldvietās notiek piesārņojuma monitorings, taču daudzviet, kur cilvēki peldas, oficiālas peldvietas nav, tādēļ tur ūdeni pirms peldēšanās vajag rūpīgi apskatīt un, ja rodas aizdomas, ka tajā zied zilaļģes, no peldēšanās jāatturas.
