Vissiltākais laiks bija dekādes sākumā no 1. līdz 3. jūnijam, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 6-8 grādus virs ilggadīgās vidējās, dienā visā Latvijā sasniedzot +21..+29 grādus. Turpmāk, pakāpeniski kļūstot vēsākam, temperatūra kļuva teritoriāli kontrastaināka. Tā, piemēram, 5. jūnijā, jūras puses vēju ietekmē, Ventspilī un Pāvilostā dienā gaiss sasila tikai līdz +12,6..+12,8 grādiem.
Turpretī Austrumlatvijas iekšzemes rajonos valdīja +26,5..+28 grādu karstums un vairākās vietās tika uzstādīti jauni šīs dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Vēsākā diena bija 10. jūnijs, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra daudzviet Latvijā noslīdēja mazliet zem normas, zāles virskārtā vietām pat tuvojoties nullei.
Dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 80 procenti no normas. Perioda laikā nokrišņi pārsvarā bija lokāli, dažādas intensitātes lietusgāžu veidā. Visvairāk to bija pašos Latvijas dienvidaustrumos. Tā 6. jūnijā Krāslavas novada Piedrujā un Daugavpilī diennakts nokrišņu daudzums 1,2-1,6 reizes pārsniedza visas dekādes nokrišņu normu. Daugavpilī bija arī vislielākais visas dekādes nokrišņu daudzums – 283 procenti no normas. Intensīvajos gubu lietus mākoņos katru dienu kaut kur bija arī pērkona negaiss.
Dekādes vidējais vēja ātrums bija zemāks par normu, brāzmās visstiprākais ātrums bija Daugavpilī un Dobelē – 16-17 metri sekundē.
