Dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 28 procenti jeb mazāk nekā trešdaļa no normas. Teritoriāli visvairāk nokrišņu bija Kurzemes pusē, Baltijas jūras piekrastē, tur nokrišņu daudzums sasniedza 60-98 procentus no normas, bet vismazāk lijis Latvijas dienvidaustrumu rajonos, kur vietām nokrišņu nebija vispār, dažviet to daudzums sasniedza sešos procentus no normas.
Sastopoties temperatūras un mitruma ziņā atšķirīgām gaisa masām, lokāli stipras lietusgāzes vietām bija 5. jūlijā: Siguldā šai dienā nolijušais nokrišņu daudzums – 30 litri uz kvadrātmetru - ir 90 procenti no visas dekādes nokrišņu normas, un tā bija stiprākā lietusgāze Latvijā šajās desmit dienās.
Vidējā gaisa temperatūra šajā periodā bija par 1,4 grādiem augstāka par normu. Viskarstākais laiks bija 4. un 5. jūlijs, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija četrus grādus virs normas, šajās dienās visā iekšzemes teritorijā temperatūra sasniedza +25..+30 grādus, 5. jūlijā Latgalē līdz +31 grādam. 4. jūlijā vienā, bet 5. jūlijā septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni konkrētās dienas maksimālo gaisa temperatūru rekordi. Dekādes visvēsākā diennakts bija 1. jūlijs, tad dienā temperatūras stabiņš visā Latvijā sasniedza tikai līdz +17..+20 grādus.
Vēja ātrums kopumā dekādē bija zemāks par normu, brāzmās maksimālo ātrumu – 14 metrus sekundē – sasniedzot 8. jūlijā Ventspilī.
