Dekādes vidējā gaisa temperatūra bija 0,4 grādus virs normas. Perioda sākums bija 2-3 grādus vēsāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem, dienā gaiss iesila lielākoties tikai līdz +17..+20 grādiem, bet naktī vietām temperatūras stabiņš noslīdēja arī zem +10 grādu atzīmes. Dekādes vidusdaļā temperatūra bija tuva normai, bet siltums atgriezās perioda beigās, temperatūrai pakāpjoties līdz četriem grādiem virs normas. Dienā teritorijas lielākajā daļā atkal valdīja karstums - gaiss sasila līdz +27..+29 grādiem, 29. jūlijā vietām arī virs +30 grādiem. Vēsākas šīs dienas bija jūras piekrastē, kad tur bija +21...+23 grādi.
Dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 10 procentiem lielāks par normu. Perioda pirmajā pusē gandrīz katru dienu lija Latvijas austrumu daļā. 22. un 23. jūlijā kopā Krāslavas novada Piedrujā nolija divām dekādes nokrišņu normām līdzvērtīgs nokrišņu daudzums. Savukārt 29. un 30. jūlijā intensīvu nokrišņu zonas šķērsoja rietumu un centrālos rajonus.
30. jūlijā Liepājā diennaktī nolijušais nokrišņu daudzums bija 87 procenti no visa jūlija mēneša nokrišņu normas, tādējādi kļūstot par šogad vislielāko diennaktī izkritušo nokrišņu daudzumu Latvijā. 31. jūlijā atkal stipri lija Latvijas dienvidaustrumos – Daugavpilī diennakts nokrišņu daudzums bija 123 procenti no dekādes normas.
Dekādes laikā visstiprākais vējš bija 22. jūlijā, brāzmās Rīgas līča dienvidu daļā sasniedzot 20 metrus sekundē.
