Maijs šogad bijis gan siltāks, gan mitrāks par normu. Ar vidējo gaisa temperatūru +12,2 grādi kalendārā pavasara pēdējais mēnesis bijis par aptuveni pusotru grādu siltāks par klimatisko normu, bet nokrišņu daudzums valstī kopumā bijis par trešdaļu lielāks nekā parasti.
Nokrišņu sadalījums gan bijis ļoti nevienmērīgs. Kurzemes pusē daudzviet valda sauss laiks, jo, piemēram, Ventspilī visa mēneša laikā nokrišņu daudzums sasniedzis tikai 21 milimetru, bet Latgalē ap 10.-13. maiju bija ilgstošas un spēcīgas lietavas, kuru dēļ ūdens līmenis upēs cēlās pat par 1-2,5 metriem. Nokrišņu daudzums Lubānā maijā sasniedza 116 milimetrus, tas ir 116 litri ūdens uz katru kvadrātmetru.
Mēneša sākums bija auksts. 3. maijā dažviet Latvijā uzstādīts konkrētā datuma aukstuma rekords. Zemākā temperatūra bija Talsu apkaimē, kur tā pazeminājās līdz -4,4 grādiem.
Mēneša vidū, ap 17. maiju, iestājās meteoroloģiskā vasara, karstums pieņēmās spēkā, maksimumu sasniedzot 24. maija pēcpusdienā Ventspilī - +31,7 grādus.
Karstajā laikā bieži plosījās pērkona negaisi, nesot brāzmainu vēju un krusu, turklāt vairākas dienas pēc kārtas. Daudzviet, īpaši Latgalē, postot elektrolīnijas un bez elektrības atstājot desmitiem tūkstošus mājsaimniecību. Krusas graudu lielums sasniedza 2-4 centimetrus. Spēcīgākās vēja brāzmas negaisa laikā oficiāli fiksētas Dobelē 25. maijā - 23 metri sekundē.
Mēneša beigās Latvijā strauji ienāca vēsums. Jau 25. maija vēlā pēcpusdienā, valsti šķērsojot aukstajai atmosfēras frontei, stundas laikā gaisa temperatūra pazeminājās pat par 10 grādiem.
Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 24. maijā bija +24,5 grādi, bet četras dienas vēlāk - 28. maijā - tikai +9 grādi.
Maijā Latvijā uzstādīti vairāk nekā 50 reģionāla mēroga siltuma rekordi.
