Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta 8. janvāra rītā, kad Ainažos gaiss atdzisa līdz -30,9 grādiem, savukārt 28. janvārī Dobelē termometra stabiņš pakāpās līdz +8,2 grādu atzīmei, tādējādi janvāra laikā Latvijā gaisa temperatūras svārstības sasniedza 39,1 grādu. Tik lielas temperatūras atšķirības janvārī iepriekšējo reizi bija 2003. gadā, kad 6. janvārī Zosēnos fiksēja -37,6 grādus, bet 14. janvārī Kurzemē gaiss iesila līdz +5 grādiem.
Janvāra sākumā piedzīvotais sals bija tik noturīgs un pamatīgs, kāds atbilstošs, piemēram Sibīrijas pilsētai Irkutskai. Vidējā diennakts gaisa temperatūra 7. un 8. janvārī daudzviet bija zem -20 grādu atzīmes, Rūjienā sasniedzot -25,4 grādus. Ilgstošais sals arī nodrošināja, ka, pat neraugoties uz siltajām mēneša beigām, vidējā gaisa temperatūra janvārī Latvijā kopumā bija -7 grādi, kas ir par aptuveni pusotru grādu aukstāk par klimatisko normu.
Gada pirmajā mēnesī bija arī vairāk nokrišņu, nekā ierasts, turklāt nokrišņu sadalījums bija janvārim neraksturīgi, bet ļoti nevienmērīgs. To labi varēja izjust jau janvāra pirmajās dienās, kad 3. janvāra vakarā Latvijas centrālo daļu piemeklēja spēcīga snigšana. Rīgas rietumu daļā un tai tuvumā esošajos novados sniega kārta nepilnas diennakts laikā sasniedza pat 30 centimetru, līdzīga biezuma sniega kārta izveidojās arī pilsētas austrumu pierobežā, kā arī daudzviet Vidzemes rietumos, bet tikmēr Rīgas centrā sniega kārta bija vidēji par desmit centimetriem plānāka. Ap 20 centimetru sniega kārta izveidojās arī Kurzemes rietumos, bet daudzviet Latgalē un Zemgalē sniega kārta bija pavisam plāna, piemēram, Dobelē - seši centimetri, Daugavpilī - deviņi centimetri.
Lokāla snigšana piekrastes novados turpinājās arī nākamajās dienās. Oficiāli visbiezākā sniega kārta tika fiksēta 15. janvārī Ventspils novada Vičakos - 55 centimetri.
Arī iestājoties atkusnim mēneša beigās, nokrišņu joprojām bija daudz. Biežās lietavas janvāra pēdējās dienās vienlaidus sniega kārtu Latvijā nokausēja pilnībā. Kopējais nokrišņu daudzums visā valstī sasniedza 52 milimetrus, kas ir par aptuveni 20% vairāk par klimatisko normu, taču teritoriālās atšķirības tik ievērojamas kā vasaras mēnešos, kad tās sagādā pērkona negaisu lietusgāzes. Netālu no Saulkrastiem esošajā Skultes novērojumu stacijā nokrišņu daudzums janvārī sasniedza 105 milimietrus, kas ir divkārša mēneša norma, bet Kalnciemā nokrišņu daudzums bija ap 25 milimetriem jeb divkārt mazāk nekā parasti janvārī.
Šī gada pirmajā mēnesī divas reizes tika fiksēts pērkona negaiss - 14. un 19. janvārī. Abas reizes Kurzemes dienvidos, kur to izraisīja intensīva gubu mākoņu veidošanās virs jūras. Turklāt abas reizes zibens un pērkons pavadīja nevis lietu, bet gan pamatīgu snigšanu.
Kurzemes piekrastē kopš 25. janvāra vidējā diennakts gaisa temperatūra stabili paaugstinājusies virs nulles. Prognozes februāra pirmajai pusei liecina, ka pozitīva gaisa temperatūra piekrastē saglabāsies vismaz līdz mēneša vidum, un, lai arī vēl februāra otrajā pusē un martā tā var pazemināties zem nulles, tas, visticamāk, būs īslaicīgi.
