Pat neraugoties uz gada nogalē uznākušo aukstumu, vidējā gaisa temperatūra 2015. gadā bijusi aptuveni +7,9 grādi, kas ir par diviem grādiem vairāk, nekā klimatiskā norma. Iepriekš siltākais gads bija 1989., kad vidējā temperatūra bija +7,7 grādi.
Siltums šajā gadā īpaši izpaudies tieši aukstajos gadalaikos - janvāris, februāris un marts caurmērā valstī bija 4-5 grādus siltāks par normu, aprīlis par nepilnu grādu, tad sekoja trīs mēneši, kas bija vēsāki nekā ierasts - maijs, jūnijs un jūlijs bija vidēji par pus grādu vēsāki par normu, augusts un septembris par pusotru grādu siltāki, nekā ierasts. Oktobris bija sausākais novērojumu vēsturē, kad visā valstī vidējais nokrišņu daudzums bija nepilni deviņi milimetri, taču tas bija arī aptuveni grādu vēsāks nekā parasti. Un tad sekoja siltais ziemas sākums. Lai arī meteoroloģiskā ziema Latvijas austrumos iestājās ap 20. novembri, kad vidējā gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, sekoja decembris, kurā pārspēti neskaitāmi siltuma rekordi. Decembra vidējā gaisa temperatūra pēc provizoriskiem datiem bijusi nedaudz virs +4 grādu atzīmes.
Arī 2015. gada zemākā gaisa temperatūra norāda uz siltu gadu - 7. janvāra rītā Zosēnos fiksēja -21,8 grādu atzīmi, savukārt lielākā svelme valdīja 8. augustā, kad valsts galējos dienvidaustrumos - Piedrujā - gaiss sakarsa līdz +35,1 grādam.
Gads bijis arī krietni sausāks nekā ierasts. Vidējais nokrišņu daudzums bijis ap 580 milimetriem, bet klimatiskā norma ir teju par 100 milimetriem lielāka. Liels sausums Latviju piemeklēja rudenī, kad maz nokrišņu bija septembrī, bet oktobris bija ar mazāko nokrišņu daudzumu meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Daudzās upēs tika novērots zemākais ūdens līmenis vēsturē, ūdens izsīka arī akās.
Biezākā sniega kārta 8. februārī fiksēta Alūksnē - 29 centimetri. Tā kā sniega bija maz, arī lielu palu 2015. gada pavasarī nebija.
