Janvāra vidējā temperatūra bija 1,5 grādus zemāka par normu, informē Latvijas VIdes, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Ārvalstu meteodienestu prognozes Baltijas reģionam paredzēja siltu ziemas otro mēnesi. ASV Nacionālās Okeānu un atmosfēras pārvaldes datormodelis prognozēja, ka vidējās temperatūras novirze no normas Baltijas reģionā var sasniegt pat 2-4 grādus, kas nozīmē, ka janvārim vajadzēja paiet lielākoties bez sala vai ar īslaicīgu, dažu dienu aukstuma vilni. Tā vietā piedzīvojām aukstu mēneša otru pusi ar ievērojamu salu.
Vidējā gaisa temperatūra janvārī bija -6,1 grāds, kas ir 1,5 grādus zem ilggadīgās normas. Arī pērn janvāris bija aptuveni tikpat auksts, vidējā temperatūra bija par vienu grāda desmitdaļu zemāka.
Janvāra otrajā pusē daudzviet Latvijā bija ilgākais kailsala periods vismaz pēdējo 20 gadu laikā, turklāt daudzviet Latgalē tas vēl turpinās.
Krietni aukstāks gada sākums ir bijis 2010. gadā – ar vidējo gaisa temperatūru -11,5 grādi 2010. gada janvāris bija visaukstākais šajā gadsimtā un sestais aukstākais kopš veic meteoroloģiskos novērojumus. Savukārt vissiltākais 21. gadsimtā un piektais siltākais Latvijas vēsturē bija 2007. gada janvāris, tas bija vienīgais janvāris šajā gadsimtā ar vidējo gaisa temperatūru virs nulles - +0,3 grādi.
2014. gada janvāra nokrišņu daudzums bijis tuvu normai - 43 milimetri jeb 98 procenti no normas.
Janvāra sākums gan bija silts - līdz 12. janvārim vidējā diennakts temperatūra stabili turējās virs normas, dažās dienās pat 10-11 grādus siltāks nekā parasti gada sākumā.
Vissiltākais laiks bija 7. un 8. janvārī, kad temperatūra sasniedza +6,1..+8,3 grādus. Neparasti augstas šajā laikā bija arī diennakts minimālās gaisa temperatūras. Naktī uz 8. janvāri nebija vēsāks par +4,5..+6,6 grādiem.
Siltais laiks bija arī nokrišņiem bagāts. Tā vislietainākajā periodā - no 10. līdz 12. janvārim - nolija vairāk kā puse no visa mēneša nokrišņu daudzuma. 10. janvārī Rucavā, Stendē, Salacgrīvā, Priekuļos un Skrīveros diennakts nokrišņu daudzums bija lielāks par visas mēneša pirmās dekādes nokrišņu normu.
Janvāra otrajā dekādē Latvijā strauji un pārliecinoši ienāca ziema. Sākot no 15. janvāra, sals jau visā Latvijas teritorijā valdīja visu diennakti, kļūstot jo dienas, jo stiprāks. No 19. janvāra diennakts vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija 8-10 grādus zem normas, diennakts minimālā gaisa temperatūra pārsvarā bija -16..-20 grādu, tomēr gandrīz katru nakti noslīdot arī zem -20 grādiem. Visaukstākais rīts bija 26. janvārī, kad Jaunpiebalgas novada Zosēnos fiksēja -24,4 grādus.
Tomēr jāatzīmē, ka šī gada janvārī netika uzstādīts neviens jauns aukstuma rekords.
Anticiklona ietekmē debesīm skaidrojoties, aukstais laika periods bija ar mazu nokrišņu daudzumu. Tādējādi biezumā nelielā sniega sega, kas visā Latvijā izveidojās praktiski vienas diennakts laikā – 13. janvārī – ar minimālām izmaiņām saglabājās līdz pat mēneša beigām.
Toties skaidrajā laikā dāsni spīdēja saule. Tās spīdēšanas ilgums kopumā mēnesī bija 2,7 reizes lielāks par normu, tādējādi teritorijas lielākajā daļā šī gada janvāris kļuva par vissaulaināko gada pirmo mēnesi saules spīdēšanas novērojumu vēsturē.
Mēneša vidējais vēja ātrums bija tuvs normai. Visstiprāk tas pūta 10. janvārī, jūras piekrastes rajonos brāzmās sasniedzot 20-22, Liepājas ostā 25 metri sekundē. Stiprāks vējš bija arī mēneša pēdējās dienās, brāzmās jūras piekrastes rajonos, 31. janvārī arī daudzviet iekšzemē sasniedzot 15-20 metrus sekundē.
