Latvijas vēsturē nav bijis neviena marta, kad nesnigtu, portālam lsm.lv apstiprināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Marta Smita.
Pēdējo vairāk nekā 80 gadu novērojumi liecina, ka marta pirmajās desmit dienās vidēji Latvijā sniega sega ir biezumā no sešiem centimetriem jūras piekrastē līdz 26 centimetriem Vidzemē. Vairumā gadījumu tas ir sniegs, kas saglabājies no ziemas mēnešiem, tomēr sniega kārta papildinās arī martā.
Maksimālais sniega segas biezums centimetros Latvijā martā (LVĢMC dati)
Pēdējo desmit gadu laikā maksimālais sniega biezums Latvijas teritorijā pārsvarā bijis lielāks par normu. Piemēram, 2010. gada 5. martā sniega segas biezums Siguldā sasniedza 79 centimetrus un tik daudz sniega martā nevienā citā gadā Siguldā nav bijis.
Pat siltajā 2007. gada pavasarī marta sākumā Vidzemē bija līdz 17 centimetriem bieza sniega kārta.
Šogad martā Latvijā biezākā sniega kārta bijusi Kolkā - trīs centimetri, kas uzsniga naktī uz 2. martu. Tonakt sniga arī citviet, Talsu apkaimē fiksēja vienu centimetru biezu sniega kārtiņu, bet citviet būtiska sniega kārta neveidojās.
Sniega segas biezuma rekordi Latvijā martā (LVĢMC dati)
Ir bijuši gadi, kad sniega martā bijis pavisam maz. Iepriekš tā notika 1989. un 1990. gadā, kad pavasaris sākās agri, jau februārī gaisa temperatūra vietām sasniedza +15 grādu atzīmi. Tomēr arī šajos gados martā kaut nedaudz sniga un izveidojās neliela sniega sega.
Ņemot vērā, ka tik maz sniega martā Latvijas vēsturē ir bijis tikai 1989. un 1990. gadā,
iespējamība, ka arī šogad iztiksim bez cīruļputeņa, ir maza.
Ja šis marts tomēr paies bez būtiskas snigšanas, šī būs pirmā reizi 24 gadu laikā, kad kalendārā pavasara pirmajā mēnesī ir tik maz sniega.
Pašreizējās prognozes liecina, ka neliels slapjš sniegs Latvijā iespējams naktī uz sestdienu, bet būtiska sniega sega neveidosies, pēc tam līdz marta vidum laiks būs pārsvarā sauss un bez nokrišņiem. Snigšana iespējama mēneša otrajā pusē.
