Salīdzinot ar pašreizējo normu - 1981.-2010.gada vidējo temperatūru - šī desmitgade bijusi 0,7 grādus siltāka.
Turklāt pēdējo piecu gadu vidējā gaisa temperatūra pakāpusies vēl par 0,4 grādiem augstāk, sasniedzot +7,5 grādus.
Šis gads Latvijā bijis 1,7 grādus siltāks nekā 1981.-2010.gadā un 2,4 grādus siltāks nekā 1961.-1990.gadā.
Normu meteoroloģijā aprēķina atbilstoši Pasaules meteoroloģijas organizācijas (PMO) vadlīnijām. 1961.-1990.gadu izmantoto kā standarta references periodu klimata pārmaiņu novērtēšanai. Pašreiz spēkā esošā norma ir 1981.-2010.gada vidējās parametru vērtības, bet no 2021.gada par normu sauks 1991.-2020.gada vidējos aritmētiskos lielumus.
Atbilstoši LVĢMC ziņojumam par klimata pārmaiņām šā gadsimta beigas Latvijā gaidāmas 3,5-5,5 grādus siltākas nekā 1961.-1990.gadā. Turklāt sagaidāms, ka gada maksimālā gaisa temperatūra kāps par 3,6-5,7 grādiem, bet minimālā temperatūra kļūs pat par 9,3-13,5 grādiem augstāka. Tātad straujākā sasilšana gaidāma ziemās un naktīs, bet vasarās un dienas laikā gaisa temperatūra kāps mērenāk.
Tāpat tiek prognozēts, ka būtiski saruks sala dienu skaits - šā gadsimta beigās Latvijā gaidāmas vairs tikai 53-82 dienas ar salu gadā, salīdzinot ar 134 dienām standarta references periodā. Attiecīgi samazināsies arī sniega un ledus apjoms, bet biežākas kļūs lietusgāzes.
Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā 2019.gads noslēdz dekādi ar rekordaugstu gaisa temperatūru un jūras līmeni, kā arī ievērojamu ledāju atkāpšanos, ko virza cilvēka radītās siltumnīcefekta gāzes, secinājusi PMO.
