Saules stabs. Aukstajā laikā, saulei lecot un rietot, virs saules izveidojas sarkans vai oranžīgs gaismas stabs. To rada ledus kristāliņi, kas atrodas gaisā. Šāds skats redzams pārsvarā 10–20 minūtes pēc saullēkta vai pirms saulrieta.
Abpus saulei bieži rodas arī halo parhēlija loki, ko cilvēki mēdz sajaukt ar varavīksni. Tā nav varavīksne. Tas ir halo. Biežāk ar halo cilvēki saprot gaismas apli ap sauli, bet šajās dienās pārsvarā redzama tikai apļa daļa jeb loki saules malā. Halo loki vai aplis var būt vienkrāsains, gaišs vai varavīksnes krāsās. Kā vislabāk atšķirt halo no varavīksnes? Ja jūs stāvat tieši pretī varavīksnei, saule Jums vienmēr būs aiz muguras, savukārt, kad skatāties uz halo, jūs vienlaikus skatīsieties arī uz sauli, jo halo loki ir tajā pašā debespusē, kur saule.
Interesanti, ka halo ir viena no visbiežākajām optiskajām parādībām Latvijā. Lielbritānijas meteodienests vērtē, ka halo ir biežāks par varavīksni, jo tas redzams visos gadalaikos, bet varavīksne tikai tad, kad līst. Halo Latvijā novērojams desmitiem reižu gadā, tādēļ ir pārsteidzoši, kādēļ dažkārt pat pusmūža cilvēki sakās to redzējuši pirmo reizi.
Ja ziemā halo bieži rada tepat, zemes tuvumā gaisā lidojoši ledus kristāli, tad citos gadalaikos tas redzams, kad debesis klāj plāni, caurspīdīgi spalvu mākoņi. Tie atrodas vairāku kilometru augstumā, kur temperatūra zem nulles ir arī vasarā, tādēļ mākonis sastāv no ledus kristāliem.
Halo ir daudz veidu. Latvijā visbiežāk redzams halo aplis vai loki saules malās jeb parhēlijs, ko tautā sauc par saules suņiem. Taču vēl var veidoties loki un apļi citos leņķos un pozīcijās, šādi kompleksi halo gan pie mums ir retums. Lūk, šogad 10. janvārī uzņemta fotogrāfija Čehijā, taču pat tur nav visi halo veidi:
Vēl aukstajās naktīs novērojami arī gaismas pīlāri no mākslīgiem gaismas avotiem. Tie paši ledus kristāli, kas vakaros un no rītiem rada saules stabu jeb pīlāru, naktīs izveido gaismas stabus virs laternām, prožektoriem, jebkura gaismas avota, padarot skatu futūristisku.
