ASV un Krievijas meteodienesti: Novembris Latvijā būs siltāks nekā parasti

Novembra vidējā gaisa temperatūra būs par 1-1,5 grādiem augstāka par normu, liecina gan ASV Nacionālās Okeānu un atmosfēras pārvaldes, gan Krievijas Hidrometeoroloģijas pārvaldes aprēķini.

Prognozes liecina, ka novembra pirmajās dienās laiks būs vēl siltāks par normu un tikai pēc 10. novembra laiks varētu kļūt ievērojami vēsāks, taču pastāv liela iespēja, ka arī tad vēl ne sals, ne sniegs nav gaidāms. Laiks joprojām bieži būs vējains, pastāv iespēja, ka nākamās nedēļas otrajā pusē gaidāma vētra.

Pēdējo desmitgažu vidējā gaisa temperatūra novembrī ir no 0..-0,5 grādiem Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos līdz +3,3..+3,6 grādiem Baltijas jūras piekrastē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Novembrī visaukstākais laiks gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās tās vietās ir bijis 1993. un 1998. gados, tad mēneša vidējā  gaisa  temperatūra  bija no -6..-7 grādiem Latvijas austrumu daļā līdz -1..-3 grādiem Latvijas rietumos - Baltijas jūras piekrastē. Savukārt vissiltākais laiks novembrī ir bijis 1928. un 1978. gados, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no +3..+5 grādiem valsts austrumu daļā līdz +6..+7 grādiem Baltijas jūras piekrastē.

Līdz šim reģistrētā absolūti  maksimālā  gaisa temperatūra ir no +13 līdz +17  grādiem  un  ir  uzstādīta  galvenokārt  1968. gada 1. - 3. novembrī., bet absolūti  minimālā  gaisa  temperatūra ir no  -25 grādiem Vidzemes augstienē (Zosēnos) līdz -15..-18 grādiem Baltijas jūras piekrastē un ir uzstādīta galvenokārt 1965., 1971. un 1998. gados.

Novembrī vidēji 10-15 dienās ar sauli tās vidējais spīdēšanas ilgums ir 2,5 - 3 stundas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra vidēji Latvijā samazinās no +4 grādiem mēneša sākumā līdz -1 grādam mēneša beigās. Mēneša sākumā – 4.-6. novembrī (vidējie datumi) - izbeidzas augu veģetācija arī rudenī vissiltākajā Latvijas daļā - Baltijas jūras piekrastē. Un tad jau arī klāt ir ziema – diennakts vidējā gaisa temperatūra zem 0 grādiem stabili vispirms (novembra otrajā dekādē) noslīd Latvijas austrumu daļā. Latvijas centrālos rajonus un Kurzemes augstieni ziema sasniedz novembra 3. dekādē, bet Baltijas jūras piekrasti – tikai decembra vidū.

Novembrī vidēji 16-20 dienās ar nokrišņiem to ilggadīgā vidējā mēneša summa kopumā Latvijā ir 61 milimetri (mm). Ap 50% nokrišņu ir lietus, otra puse – sniega un slapja sniega veidā.  Mēneša nokrišņu daudzums svārstās no 47-55 mm Latgalē, Vidzemes austrumos un Zemgalē līdz 70-85 mm Kurzemes un Vidzemes rietumu rajonos – augstieņu rietumu nogāzēs.  Pēc tolaik darbojošos staciju datiem ar nokrišņiem visbagātākais novembris kopumā Latvijā ir bijis 1930. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 140 mm. Desmit ar nokrišņiem visbagātāko novembru skaitā kā devītais ir 2010. gada novembris. Līdz šim vislielākais novembra mēneša nokrišņu daudzums Latvijas rietumu rajonos ir reģistrēts 1977. gadā Grobiņas novada Bārtas pagasta Dūkupjos (251 mm) un Rucavā (239 mm). Austrumlatvijā novembrī vislielākais nokrišņu daudzums ir bijis 1930. gadā Gaiziņkalnā (222 mm) un Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā (215 mm), bet Latvijas vidienē novembra vislielākais nokrišņu daudzums bija 163 mm – 1930.   gadā Rīgas centrā.  Vismazāk nokrišņu novembrī gan  kopumā Latvijā, gan atsevišķās vietās ir bijis 1993. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija tikai 6 mm, bet Latgalē mēneša nokrišņu daudzums bija mazāks par 1 mm. No 21. gadsimta gadiem kā vienīgais desmit vissausāko novembru skaitā ir minams 2011. gada novembris (9. sausākais).

Novembrī dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 3 - 4 mm. Līdz šim novērojumu stacijās vislielākais diennakts nokrišņu daudzums ir bijis 58 mm - tas reģistrēts 1961. gada 3. novembrī Ventspils novada Tārgales pagasta Vičakos. Latvijas centrālajā daļā diennaktī visvairāk nokrišņu ir bijis 2000. gada 5. novembrī Jelgavas novada Līvbērzes pagasta Baložos – 42 mm, bet austrumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums – 39 mm -  ir reģistrēts 1977. gada 20. novembrī Rūjienā.

Novembrī Latvijā vējš pārsvarā pūš no dienvidiem, otrie pēc biežuma ir dienvidrietumu vēji. Mēneša vidējais vēja ātrums sauszemes teritorijā ir 3-4, jūras piekrastē 4-5 metri sekundē (m/s). Novembris, decembris un janvāris kopumā Latvijā ir mēneši, kad vidējais vēja ātrums gada gaitā  ir vislielākais. Katru gadu novembrī vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) Latvijā var sasniegt mēreni stipra vēja spēku ( 8,0-10,7 m/s), jūras piekrastē vidēji reizi 8 gados vēja ātrums var sasniegt vētras spēku (20,8-24,4 m/s), bet vidēji reizi 33 gados var būt stipra vētra (24,5-28,4 m/s). Līdz šim vislielākais Latvijā novembrī reģistrētais vēja ātrums  ir 26 m/s (1969. gada 2. novembrī Ventspilī). Pēc novērojumu staciju datiem līdz šim vislielākās vēja brāzmas novembrī kopumā Latvijā arī ir bijušas 1969. gada 2. novembrī - Ainažos tās sasniedza 40, pārējā jūras piekrastē 28-35 m/s, iekšzemē  20-34, bet visstiprākās brāzmas šai dienā bija Daugavpilī, kur tās sasniedza 44 m/s. Līdz 20-28, bet Ventspilī 36 m/s stipras vēja brāzmas Latvijas lielākajā daļā pūta arī 2001. gada novembra pirmajās dienās.

Lai gan sniega sega novembra  pirmajā dekādē lielākajā Latvijas daļā vēl ir pat retāk nekā katru otro gadu, sniega segas parādīšanās vidējie datumi – no 3. novembra  Alūksnē līdz 23. novembrim Liepājā – liecina, ka līdz noturīgai sniega segai vairs nav tālu.  Iestājoties aukstam laikam, visā Latvijā novembrī jau var notikt noturīgas sniega segas izveidošanās. Tā tas bija 2010. gada novembrī – gaisa temperatūrai krasi pazeminoties, noturīga sniega sega visā Latvijas teritorijā izveidojās 25.-26. novembrī.

Sniega gan novembrī parasti vēl nav daudz – mēneša trešās dekādes vidējais sniega segas biezums ir no 1 cm Baltijas jūras piekrastē līdz 5 cm Alūksnē. Tomēr atsevišķās dienās  sniega segas biezums jau mēneša pirmajā dekādē var pārsniegt 30, Baltijas jūras piekrastē būt tuvu 20 cm. Mēneša trešajā dekādē Latvijas centrālajos un austrumu rajonos atsevišķās dienās sniega segas biezums vietām jau var sasniegt 30-50 cm, Salacgrīvā 1973. gada 29. un 30. novembrī tas bija 59 cm.

Pēc tajā laikā darbojošos staciju datiem kopumā novembrī visbiezākā sniega sega – vidēji Valstī 8 cm – bija 1927. gadā. Otrs bagātākais ar sniegu novembris bija 1941. gadā (6 cm), bet trešais – 2004. gadā (4 cm). Turpretī 1938. gadā darbojošos staciju dati liecina, ka tad sniega segas novembrī nav bijis vispār. Tikai vienu dienu un arī tad tikai vietām Latvijas austrumu daļā, biezumā nepārsniedzot 0,5 cm, sniega sega bija 2011. gada novembrī.

Gada gaitā novembris un decembris ir mēneši, kad iekšzemes rajonos visbiežāk tiek novērota migla. Visvairāk - vidēji katru trešo dienu, maksimāli līdz pat 20-22 dienām mēnesī migla var būt Alūksnē un Gulbenē. Visretāk – vidēji 2-3, maksimāli 8-10 dienas mēnesī  - migla ir jūras piekrastes rajonos. Palielinās dienu skaits ar apledojumu, sarmu un puteni. Arī apledojums un sarma visbiežāk ir Latvijas austrumu daļā (ar maksimumu Alūksnē) un visretāk – jūras piekrastes rajonos. Alūksnē gan apledojums, gan sarma  ir novēroti vidēji 3, maksimāli 12 reizes mēnesī. Putenis visbiežāk ir Vidzemē – vidēji 2 dienas, maksimāli katru otro - trešo mēneša dienu.  Novembrī reti – atsevišķos gados 1-2 dienas mēnesī - iespējams arī īslaicīgs pērkons un zibens.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Laika ziņas
Laika ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt