Aculiecinieki par virpuļviesuli: tas bija kā filmās - satumsa un sākās šņākoņa

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Cilvēki, kas Raiskumā otrdien piedzīvoja virpuļviesuli, to atceras ar izbīli, vieglām šausmām un pārsteigumu, ka tepat Latvijā kas tāds vispār ir iespējams.

Pārdevēja Sandra otrdien strādāja Raiskuma veikalā, kuram ap pus pieciem pēcpusdienā viesulis brāzās pāri. Viņa atceras, ka iepriekš nekas neliecinājis par virpuļa tuvošanos. Parasta pēcpusdiena, "it kā sāka nedaudz smidzināt lietus, tad vienā brīdī satumsis un sākās skaļa šņākoņa. Dauzījās durvis, lūza koki, kļuva tumšs kā naktī...". Tas bija kā filmās, atceras Sandra, stāstot, ka arī postījumi nav no mazajiem.

"Man uz veikala joprojām ir nolauzti koki, tālāk, kur gāja virpulis izgāztas ābeles, sapostīts gateris un dīķī ienesta vesela vistu kūts," stāsta pārdevēja Sandra.

Tobrīd bijis grūti aptvert, kas noticis, jo stihija plosījusies ne ilgāk par minūti.

Raiskuma tuvumā esoša kempinga īpašniece Ina Leimane virpuli redzējusi no malas. Izdzirdējusi lielu šņākoņu, pamanījusi, ka no ciemata centra puses pār ezeru tuvojas virpulis. Tas bijis gluži kā tornado, no mākoņa malas nolaidies stabs, bet pie zemes ap to rotējušas dažādas lauskas un viesuļa savākti priekšmeti.

Viesulis nācis pirms lietus mākoņa. Kempingam tas gājis secen, lietus gan pēc tam nolijis.

Tagad Raiskumā esot manāms tūristu pieplūdums. Cilvēki no tuvākas un tālākas apkārtnes brauc skatīties virpuļviesuļa postījumus.

Virpuļviesuļa galvenais iemesls otrdien bija vēsās gaisa masas, kas, plūstot pār silto Baltijas jūru, veicina pamatīgu gubu mākoņu veidošanos. Lielajos lietus gubu mākoņos notiek strauji atmosfēras procesi, kuri retos gadījumos izraisa virpuļviesuļus. Parasti gan vasaras otrajā pusē un rudenī šādi virpuļstabi ir raksturīgi piekrastei, taču šoreiz, iespējams, būtiska ietekme bija arī reljefam. Vidzemes augstienes pauguri veicina konvekciju un vertikālas gaisa plūsmas, tādējādi radot labus apstākļus viesulim.

Arī trešdien Latvijā valda līdzīga sinoptiskā situācija un teorētiski šādi virpuļviesuļi var veidoties atkal, tomēr pieredze rāda, ka visu apstākļu sakritība, kas vajadzīga virpuļiem ir reta, turklāt tie bieži mēdz izveidoties neapdzīvotās vietās un plosās cilvēku nepamanīti.

Augusta beigās, septembrī un oktobra sākumā virpuļstabi raksturīgi piekrastē virs jūras. Tie postījumus nes reti, jo, izceļoties krastā, zaudē spēku un izirst.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti