Par lielo ūdens daudzumu upēs parūpējās nokrišņiem bagātie ziemas mēneši.
No decembra līdz februārim vidēji valstī nokrišņu daudzums par 24 % pārsniedzis klimatisko normu,
nokrišņu summa bija 179 milimetri, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Tiesa, liela daļa ziemas nokrišņu pa upēm aiztecēja jau janvāri, kad Jēkabpils piedzīvoja lielākos plūdus šajā gadsimtā. Ūdens daudzums Daugavā janvārī nebija tik liels, kā citos gados palu maksimuma laikā, bet Jēkabpils applūšanu izraisīja garš ledus sastrēgums.
Arī marts bijis nokrišņiem bagāts, provizoriski nokrišņu daudzums šomēnes vidēji Latvijā būs ap 60 milimetriem, kas ir teju divreiz vairāk par klimatisko normu.
Latvijas galējos austrumos, kā arī Daugavas sateces baseinā Baltkrievijā un Krievijā marta pēdējās dienās no jauna izveidosies bieza sniega kārta, kas, vēlāk kūstot, radīs daudz ūdeņu,
tādēļ Daugavā maksimālais ūdenslīmenis vairākos posmos gaidāms tikai aprīļa sākumā.
Par laimi, Daugavā vairs nav ledus, tādēļ neveidosies ledus sastrēgumi, kas ir biežākais plūdu iemesls. Pašreizējās prognozes liecina, ka pat ievērojami palielinoties ūdens pietecei,
Jēkabpilij plūdi šopavasar vairs nedraud.
Marta pēdējās dienās un aprīļa pirmajās nedēļā gaidāmi plaša palieņu applūšana Daugavā, galvenokārt Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadā, taču plūdi neapdraudēs lielas apdzīvotas vietas.
Lielais ūdens daudzums Daugavā ļāvis saražot daudz elektroenerģijas Daugavas HES kaskādēs. Kā liecina "Augstsprieguma tīkla" operatīvie dati,
šī gada pirmajos mēnešos bijuši tikai atsevišķi dažu dienu periodi, kad Latvijai bija jāimportē enerģija. Lielākoties tā tiek eksportēta.
Pērn Daugavas HES kaskādē saražoja 2,6 miljonus megavatstundu elektrības.
Šī gada pirmajos trīs mēnešos varētu būt saražota pat puse no visa pērn saražotā apjoma, liecina provizoriskie dati.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozēm ūdens caurplūdums Daugavā pie Pļaviņām vēl vismaz līdz 10. aprīlim turēsies virs 2000 kubikmetriem sekundē, kas uzskatāms par augstu. Janvārī, februārī un marta pirmajā pusē šis rādītājs bija pārsvarā 600–1600 kubikmetru sekundē robežās. Iepriekš lielajos 2013. gada palos šis rādītājs bija pat ap 4000 kubikmetru sekundē, un tad ūdens pietece bija lielāka par iespējām ūdeni Pļaviņu HES izstrādāt, tāpēc tika atvērtas ūdens pārgāznes, ūdens aiztecēja, nesaražojot elektrību.
Aprīļa sākumā vēl jārēķinās, ka dažviet Vidzemē un Latgalē applūdīs arī atsevišķi vietējas nozīmes ceļu posmi. Lauki un dārzi būs pārmitri, zemākās vietās slīks ūdenī, tomēr lieli plūdi, kas nodarītu ievērojamus materiālus zaudējumus, maz iespējami.
