Lielākos kontrastus un tautsaimniecībai postšāko stihiju Latvija piedzīvoja aprīlī. Ziema ieilga līdz aprīlim, to strauji nomainīja pavasaris, kas nebija ilgāks par mēnesi, jo laiks kļuva siltāks tik strauji, ka iestājās vasara.
Pagājušās ziemas biezākā sniega sega tika fiksēta 9. aprīlī Alūksnē - 70 centimetru.
Jau nākamajā dienā - 10 aprīlī lielākajā Latvijas daļā iestājās meteoroloģiskais pavasaris (vidējā diennakts gaisa temperatūra stabili virs nulles), savukārt vēl pēc mēneša vietām Latvijā jau valdīja +30 grādu svelme, tādējādi šī gada 9. maijs kļuva par agrāko datumu Latvijas vēsturē, kad termometra stabiņš sasniedzis tik augstu atzīmi.
Lielajiem sniegiem aprīlī strauji kūstot, izcēlās plaši pali, kas daudzviet bija lielākie kopš hidroloģisko novērojumu sākuma. Ogrē pie Lielpečiem 16. aprīlī ūdens līmenis sasniedza neredzētu augstumu. Tur mērījumus veic kopš 1926. gada. Plūdu ūdeņi bija tik spēcīgi, ka sabojāja hidroloģiskās stacijas iekārtas, kas paredzētas gana ekstrēmiem apstākļiem.
Arī Pļaviņās pali bija lielākie pilsētas vēsturē.
Zemākā gaisa temperatūra 2013. gadā bija -27 grādi, bet viskarstākais laiks bija 8. augustā, kad Dobelē fiksēja +34,3 grādus, tad arī krita kāds neparasts rekords - tā bija diennakts ar visaugstāko gaisa temperatūru meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Diennakts vidējā temperatūra Latvijā kopumā bija +24,1 grāds un šāda svelme ir atbilstoša tropu joslai.
Šajā gadā neparasti agri sākās arī spēcīgu pērkona negaisu sezona. Jau maijā Latvijā plosījās postoši negaisi, spēcīgākie no tiem 13. maijā Rēzeknē un 18. maijā Rīgā, kad vēja brāzmas sasniedza 23-24 metrus sekundē, krita arī liela izmēra krusa.
Aktīvo negaisu dēļ nokrišņu sadalījums bijis ļoti nevienmērīgs. Piemēram, 18. jūlijā daļu Rīgas skāra ar negaisu saistīta sevišķi intensīva lietusgāze. Rīgas centrā todien nolija tikai septiņi milimetri lietus, bet Teikas novērojumu stacijā fiksēja 53 milimetrus nokrišņu. Vairākās vietās Vidzemes priekšpilsētā applūda ielas, paralizējot satiksmi.
Šajā gadā piedzīvojām arī postošāko rudens-ziemas sezonas vētru kopš 2005. gada janvāra. Šoreiz specīgākās vēja brāzmasnaktī Latviju skāra arī postošākā vētra kopš 2005.gada janvāra, Ventspils ostā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 34 metriem sekundē.
Negantākā vētra kopš 2005.gada janvāra: Cietušo nav, postījumi lieli
Šajā gadā pārspēti arī vairāki aukstuma un siltuma rekordi. Aukstuma rekordi lielākoties krita gada pirmajā pusē, bet siltuma - nogalē. Uz to norāda arī vidējās gaisa temperatūras novirze no normas. Janvāris, marts un aprīlis bija aukstāki par klimatisko normu, bet pārējie mēneši siltāki. Lielākā novirze bija martā, kas bija 4,2 grādus aukstāks nekā parasti, un decembrī, kas bija 4,2 grādus siltāks nekā parasti.
Lai arī gads noslēdzas ar lielu siltumu, šis decembris nav siltākais, kāds Latvijā pieredzēts. Aptuveni tikpat silts bija 2011.gada decembris, bet 2006.gada pēdējais mēnesis bija vēl par diviem grādiem siltāks.
Kopumā laiks Latvijā 2013. bijis siltāks nekā parasti, vidējā gaisa temperatūra Rīgā bijusi no +7,7 grādiem pilsētas nomalēs līdz +8,1 grādam centrā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, kā arī meteoroloģskās novērojumu stacijas Teikā dati. Siltāks bijis arī citviet Latvijā.
