Izsludinātā brīvdienā gan neattieksies uz medicīnas iestāžu darbiniekiem un tiem iedzīvotājiem, kas iesaistīti sniega tīrīšanas darbos. Lēmums par brīvdienas noteikšanu pieņemts ar mērķi izvairīties no lieliem sastrēgumiem un lai ātrāk attīrītu ielas. Neizbraucamo ceļu dēļ svētdien Kijevas veikalos novērots pirmās nepieciešamības preču, tajā skaitā maizes un piena, trūkums.
Saskaņā ar Ukrainas Hidrometeoroloģijas centra direktora sacīto, aizvadīto dienu sniegputenis, kas svētdien vēl turpinās valsts ziemeļaustrumu daļā, sava apmēra un intensitātes ziņā bijis spēcīgākais vismaz pēdējo simt gadu laikā. Vietām valstī, tostarp Kijevā, nokrišņu daudzums vienas diennakts laikā sasniedza 50 un pat vairāk milimetru ūdens ekvivalenta, kas atbilst aptuveni pusmetram sniega.
Nepieredzēti stipro snigšanu pavadīja vēja brāzmas līdz 22 metriem sekundē, izraisot arī spēcīgu puteni.
Jau ziņots, ka Ukrainas galvaspilsētā Kijevā izveidojusies 56 centimetrus dziļa sniega kārta. Sestdien šeit tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, sniega novākšanā un ieputināto transportlīdzekļu glābšanā tika iesaistīta armija. Vairāki simti apdzīvotu vietu Ukrainā ir nošķirti no ārpasaules, svētdienas rītā vairāk nekā 600 ciemos nebija elektroapgādes.
Gadsimta sniegputeni pavada tikpat ievērojams sals, piemēram, Ukrainas rietumu pilsētā Ļvovā, gaisam atdziestot līdz -20 grādiem, par desmit grādiem pārspēts līdzšinējais 24.marta aukstuma rekords.
Ārkārtas situācija spēcīga sniegputeņa dēļ izsludināta arī vietām Krievijā, vissmagāk cietuši Kurskas, Brjanskas un Orlas apgabali, sniegputenis svētdien plosās arī Maskavā.
