Turklāt pastāv iespēja, ka Berlīnes apkaimē tiks pārspēts arī 1883.gada aukstā marta rekords. Mēneša vidējā gaisa temperatūra Vācijas ziemeļaustrumos bijusi aptuveni -2 grādi pēc Celsija jeb sešus grādus zem normas. Savukārt valstī kopumā šā gada marts, visticamāk, noslēgsies kā aukstākais pavasara mēnesis pēdējo 25 gadu laikā.
Lielu daļu Vācijas klāj sniega sega, Berlīnes apkaimē tās biezums vietām sasniedz 15 centimetru. Daudz vairāk sniega ir kalnos, tostarp Brokenu - augstāko virsotni Ziemeļvācijā - klāj 140 centimetru dziļš sniegs, bet Cūgšpicē, Alpu kalnu virsotnē Vācijas dienvidos, ir 325 centimetrus augsta sniega kārta.
Turklāt aizvadītā ziema Ziemeļvācijā bijusi tumšākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē - kopējais saules spīdēšanas ilgums decembrī, janvārī un februārī bija tikai 91,2 stundas.
Sinoptiķi prognozē auksta laika saglabāšanos, un Lieldienu zaķim, kas iepriekšējos gados olas un šokolādi nesa, spraucoties cauri ziedošām narcisēm un tulpēm, šogad jārēķinās ar ledu, sniegu un nīgriem cilvēkiem, kas satuntuļojušies ziemas drēbēs. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka sūkstīšanās par laikapstākļiem Ziemeļvācijā sasniegusi epidēmiskus apmērus, raksta "Der Spiegel".
Auksts laiks, neparasti vēls un dziļš sniegs šomēnes piemeklējis teju visu Eiropu, tostarp Latvijā marts, visticamāk, kļūs par aukstāko pavasara mēnesi kopš 1987.gada, Lielbritānijā - kopš 1962.gada, liecina meteoroloģijas dienestu sniegtā informācija.
Eiropas sniegotākā galvaspilsēta aizvien ir Maskava, kur 30.marta rītā pilsētas centrā bija 63 centimetrus dziļš sniegs. Helsinku centrā saglabājas 42 centimetrus bieza sniega sega, bet lidostā Somijas galvaspilsētas ziemeļos - 67 centimetrus dziļš sniegs. Minskā un Kijevā sestdienas rītā bija attiecīgi 45 un 51 centimetru augsta sniega kārta.
