2021. gadā mākoņi daļēji sedza debesis, vietām sniga, gaisa temperatūra bija starp 3 un -9 grādiem. Valsts lielāko daļu sedza 7-37 centimetrus bieza sniega kārta.
2019. gadā daudzviet lija un bija dūmaka, gaisa temperatūra 1...4 grādi. Visā valstī saglabājās sniega sega, Vidzemi sedza līdz 35 centimetriem dziļš sniegs.
2016. gadā Latvijā bija apmācies un vējains laiks, ik pa brīdim lija. Gaisa temperatūra naktī un dienā 2...6 grādi, vēja ātrums brāzmās Kurzemes piekrastē sasniedza 21 metru sekundē.
2015. gada 3. februārī bija mainīgs mākoņu daudzums, pārsvarā bez nokrišņiem. Gaisa temperatūra saullēktā -10...-2 grādu, dienas vidū -2...2 grādi.
2012. gadā turpinājās spelgonis, valsts austrumu daļā gaisa temperatūra no rīta pazeminājās līdz -32 grādiem, iedzīvotāji no Madonas apkaimes vēstīja par salu līdz pat -37 grādiem. Piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārspēts 3.februāra aukstuma rekords, turklāt salu pastiprināja vējš, vietām sniga un putināja. Diena valsts lielākajā daļā nebija siltāka par -22...-18 grādiem.
2002. gada 3. februārī visu Latviju aptvēra pavasarīgs siltums. Vidzemē un Latgalē gaiss iesila līdz 9 grādiem, bet Kolkā - līdz pat 12,8 grādiem. Tā ir visu laiku augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijā reģistrēta februāra pirmajā pusē.
Savukārt 2010. gadā Latviju klāja bieza sniega sega, visbiezākā tā bija Rīgā un Alūksnē - attiecīgi 51 un 57 centimetri.
Rekordi Rīgā:
1966. gada 3. februārī minimālā gaisa temperatūra Rīgā bija -26,1 grāds.
2002. gada 3. februārī maksimālā gaisa temperatūra Rīgā bija 9,8 grādi.
Visas Latvijas rekordi:
1966. gada 3. februārī Zosēnos gaisa temperatūra pazeminājās līdz -34,8 grādiem.
2002. gada 3. februārī Kolkā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 12,8 grādiem.
Informācija: LSM, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, LETA arhīvs
