2021. gadā debesis bija pārsvarā skaidras, pūta lēns vējš, minimālā gaisa temperatūra naktī 6...14 grādi, maksimālā temperatūra pēcpusdienā 22...29 grādi.
2019. gadā valsts austrumos lija un dārdēja pērkons, rietumos spīdēja saule. Gaisa temperatūra 9...18 grādi naktī un 20...28 grādi dienā. Savukārt Nīderlandē ar 40,7 grādiem, Beļģijā ar 41,8 grādiem un Vācijā ar 42,6 grādiem tika pārspēts absolūtais karstuma rekords.
2018. gadā šajā dienā palielinājās mākoņu daudzums un vietām īslaicīgi lija. Gaisa temperatūra naktī pazeminājās līdz 13...19 grādiem un dienā paaugstinājās līdz 22...30 grādiem.
2016. gadā vietām bija pērkona lietusgāzes, naktī Valkā izcēlās plūdi. Valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra naktī nenoslīdēja zem 14 grādiem un dienā sasniedza 25...29 grādus.
2014. gadā gaiss sakarsa līdz 26...31 grādam, Liepājā un Ventspilī tika labots 25. jūlija karstuma rekords. Vēl par grādu karstāka diena valstī bija 2010. gadā.
2007. gadā gaisa temperatūra pēcpusdienā daudzviet bija tikai 14...18 grādu. Naktī uz 2007. gada 25. jūliju Rucavā nolija 77 milimetri, pārsniedzot visa mēneša nokrišņu normu šai vietai; Kolkā un Mērsragā diennakts laikā nolija aptuveni 60 milimetru nokrišņu.
Arī 2000. gada 25. jūlijā jau otro dienu turpinājās ilgstošas lietavas. Visvairāk nolija Jēkabpilī - abās dienās kopā ap 80 milimetriem lietus, kas atbilst visa mēneša normai.
Rekordi Rīgā:
1968. gada 25. jūlijā minimālā gaisa temperatūra Rīgā bija 4,0 grādi.
1963. gada 25. jūlijā maksimālā gaisa temperatūra Rīgā bija 32,5 grādi.
Visas Latvijas rekordi:
1982. gada 25. jūlijā Madonā gaisa temperatūra pazeminājās līdz 1,5 grādiem.
1963. gada 25. jūlijā Mērsragā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 34,4 grādiem.
Informācija: LSM, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, LETA arhīvs
