2021. gadā spīdēja saule, vietām īslaicīgi lija un ducināja pērkons. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija 9...19 grādi, dienā valdīja karstums līdz 31 grādam. Tā bija 12. un pēdējā diena pēc kārtas, kurā gaisa temperatūra kaut vietām valstī pārsniedza 30 grādus.
2018. gadā bija pārsvarā sauss un saulains laiks. Talsu novada Valdgales pagastā paplašinoties kūdras un meža ugunsgrēkam, dūmi sasniedza Baltijas jūru. Gaisa temperatūra naktī Kolkā un Rīgas centrā nenoslīdēja zemāk par 21,5 grādiem; dienā gaiss sakarsa līdz 28...32 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika labots 18.jūlija rekords. Savukārt Norvēģijas un Somijas arktiskajos apgabalos gaisa temperatūra vietām pārsniedza 33 grādus, Lapzemē ar 33,4 grādiem tika sasniegs absolūtais karstuma rekords.
2014. gada 18. jūlijā bija daļēji mākoņainas debesis, saullēktā vietām bieza migla. Naktī gaiss atdzisa līdz 7...17 grādiem, pēcpusdienā temperatūra pakāpās līdz 21...27 grādiem.
2013. gada 18. jūlijā gaisa temperatūra bija no 8 grādiem naktī līdz 28 grādiem dienā, pēcpusdienā izauga vairāk negaisa mākoņi ar lietusgāzēm. Pirms četriem gadiem gaiss sakarsa līdz 30 grādiem, vakarā un naktī uz 19. jūliju daudzviet bija pērkona negaiss.
2010. gadā plosījās pērkona negaiss ar stipru lietu, krusu un vētru. Nokrišņu daudzums Dobelē, Rīgā un Skultē sasniedza 45-55 milimetrus jeb aptuveni divas trešdaļas no mēneša normas. Maksimālā gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā bija 27...32 grādi.
Arī 2001. gada 18. jūlijā pēc 30...32 grādu svelmes uznāca spēcīgs pērkona negaiss.
2000. gada 18. jūlijā un naktī uz 19. jūliju nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 70 milimetru, gaisa temperatūra nebija augstāka par 15 grādiem.
Rekordi Rīgā:
1979. gada 18. jūlijā minimālā gaisa temperatūra Rīgā bija 6,2 grādi.
2001. gada 18. jūlijā maksimālā gaisa temperatūra Rīgā bija 32,3 grādi.
Visas Latvijas rekordi:
1987. gada 18. jūlijā Zosēnos gaisa temperatūra pazeminājās līdz 1,9 grādiem.
2001. gada 18. jūlijā Rīgā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 32,3 grādiem.
Informācija: LSM, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, LETA arhīvs
