Lelde Dreimane: Tagad nāks cilvēki, skatīties un domās, kādi tad tie jaunie aktieri ir?
Mārtiņš Upenieks: Atkal teiks – runāt nemāk…
Lelde Dreimane: Cerams, ka tā neteiks.
Mārtiņš Upenieks: Saspringuši… Nu, parasti kaut ko šitādu saka par jaunajiem… Ko viņiem māca tajā akadēmijā?
Lelde Dreimane: Cerams, ka mēs lauzīsim šo stereotipu…
Tādas, ar humoru teiktas mēģinājuma starplaikā, ir jauno aktieru Leldes Dreimanes un Mārtiņa Upenieka prognozes par to, kā skatītāji vērtēs viņu spēli. Izrādē viņiem ir sarežģīti uzdevumi – jāataino saspringtās attiecības starp Boniju un Klaidu pēdējā naktī pirms viņu nošaušanas. Nāve elpo viņiem pakausī, viņi ir uzvilkti kā stīgas, bet spītīgi cenšas to ignorēt un provocē viens otru uz strīdiem par abu attiecībām.
Izrādē nebūs vardarbības un šaušanas, kā varētu iztēloties, zinot, kas ir tās galvenie tēli. Tad jau drīzāk tā liks aizdomāties, kas notiek, ja cilvēks izaicina it visu, un pārkāpj robežas it visā – arī attiecībās ar dzīvību un nāvi un mīlestību, pārdomās dalās aktieri.
Mārtiņš Upenieks: Kas tā ir par tādu ārprātīgu mīlestību?
Lelde Dreimane: Tāda zvērīga, dzīvnieciska, neprātīga mīlestība, maksimāla līdz galam… Viņi ir gatavi viens otru nosist, ja viņiem ir jāmirst, tad tikai kopā, viens nevarēs palikt un dzīvot bez otra. Tāds jaunības maksimālisms, viņi jau bija jauni. Jaunāki par mums.
Mārtiņš Upenieks: Jā, Bonijai bija 23 gadu, kad viņu nošāva, Klaidam – 25. Man ir 26. Es laikam šādas jūtas vairs nesaprotu.
Lelde Dreimane: Mēs dzīvojam citos laikos, citā sabiedrībā, humānā pasaulē.
Lai arī presē un mākslā ne reizi vien romantizēti, Bonija Pārkere un Klaids Berovs tomēr ir un paliek nežēlīgi noziedznieki, aktieri uzsver – viņu nodarītais ne pie kādiem apstākļiem nav attaisnojams, taču mazliet savu lomu advokāti aktieri tomēr ir: strādājot pie tēliem, viņi daudz lasījuši par 30.gadu Amerikas vidi, atmosfēru, arī konkrētajiem cilvēkiem:
Lelde Dreimane: Man palīdz tas, ka, izrādās, Bonija rakstīja dzeju. Viņa bija mākslinieciska būtne, un viņas sapnis bija kļūt slavenai ar dziedāšanu un dejošanu. Bet tad viņa sastapa Klaidu, kurš viņu aizrāva savā virpulī.
Mārtiņš Upenieks: Tāds laiks bija. Depresijas laiks Amerikā, nabadzība, trūkums. Apstākļi tā sakrita, ka viņi bija kā tādi dzīvnieki, iesprostoti krātiņā.
Lelde Dreimane: Viņi gribēja dzīvot labāk, bet viņi izvēlējās nepareizo ceļu.
Režisors Mārtiņš Eihe uzsver – šajā izrādē Bonijas un Klaida tēlus neapvīs romantikas oreols, bet kopumā šādu tēlu izvirzīšana priekšplānā ir mūsu sabiedrības vērtību spogulis.
Mārtiņa Eihes iestudējuma „Bonija un Klaids” pamatā ir 2010.gadā sarakstīta angļu dramaturga Ādama Peka luga, kas ir fantāzija par noziedznieku pāra Bonijas Pārkeres un Klaida Berova pēdējo dienu.
